Mēs ar savu trīsgadīgo puiku nereti dodamies pastaigā uz Raiņa parku: mazulim prieks paskraidīt pa zaļo zālīti, jo pagalmā tādas nav (arī ierīkojot bērnu laukumus, pagalmā nez kāpēc zāli iznīdē, saberot virsū smiltis). Tikai mazuļa prieki nebija ilgi — mums klāt pienāca onkulis (sargs vai uzraugs) un aizrādīja, ka pa zālienu staigāt aizliegts… Mēģināju iesaistīt onkuli diskusijā par šo jautājumu, bet nekas nesanāca: instrukcija paliek instrukcija, tajā noteikts, ko drīkst, ko ne. Pa zālienu paskrieties nedrīkst pat trīsgadīgs mazulis. Kas Rēzeknē iedibinājis tādu kārtību? Nesen biju Viļņā, tur centrā ir ļoti skaists parks, galvaspilsētas iedzīvotāju iemīļota atpūtas vieta: bariņiem vien sēž vai guļ zālienā, koku ēnā, mazie var skriet, spēlēties, cik vēlas. Arī Rīgā pie kanāla, Bastejkalna apstādījumos uz zālītes vasarā sēž (guļ) ģimenes ar bērniem. Tā ir visā Eiropā. Toties Rēzeknē pat bērniem oficiāli atļauts staigāt tikai pa asfaltu. Kāpēc tā? Lai deputāti padomā un kaut ko maina.
Mazā Andreja tētis
Vladimirs
Komentāri