Tās ir 30. gadu beigas. Pasaulē jau rīb kara bungas. Satraucošas ziņas pienāk gan no Rietumiem, gan Austrumiem. Bet te, mazajā valstiņā, Latvijā, vēl valda trausls miers. Kārtējā sarīkojumā, pēc kura tapusi šī fotogrāfija, rēzeknieši, uzmanīgi piemeklējot vārdus, apmainās ar informāciju, ko dažādos veidos saņēmuši gan no Krievijas, gan no Vācijas. Pagaidām vēl mierīgajā Latvijā jau jūtams tuvā kara, dažādu mobilizāciju, represiju baisais smārds. Mēs diemžēl nevaram pastāstīt par šajā fotogrāfijā redzamo rēzekniešu likteņiem. Bet mēs zinām, kāds liktenis piemeklēja tūkstošus mūsu mazās dzimtenes dēlu un meitu: gan sarkani, gan brūni krāsotā vara tos mobilizēja sava karaspēka rindās, tos kuslākos jau pēc kara deportēja… 25. martā mēs lūdzamies par mūsu vecākiem, vecvecākiem, kurus no Latvijas aizrāva nežēlīgu represiju vilnis. Lūdzamies par viņiem. Bet palūgsimies arī par tiem, kuri šodien cieš lielvaru represijas. Vai tad ne lielvaras atkal tūkstošiem cilvēku nogalina nejēdzīgajos karos, simtiem tūkstošu atņem mājas, liek doties bēgļu gaitās? Pasaules varenie neko nav mācījušies no pagājušā gadsimta drausmīgā kara “spēļu” pieredzes. Mūsu senči, zemnieki, strādnieki, inteliģence, neprata savaldīt maniakus — karotājus un nežēlīgi cieta… Dod, Dieviņ, lai tie, kuri šodien nosaka pasaulē kara un miera politiku, būtu gudrāki par saviem priekšgājējiem! Dod, Dieviņ, šodienas bērniem uz visiem laikiem aizmirst vārdus “karš”, “bēgļi”, “deportācija”, “represijas”.
Māra NIZINSKA
Foto no “RV” arhīva
Komentāri