Latgalīšu rakstnīceibas muzeja vadeitōjs, Vladislava Lōča brōļadāls Pīters Lōcs pīminekļa atklōšonas pasōkumā teice: “Šudiņ mes atverom vēļ vīnu lopu Vladislava Lōča pīmiņas grōmotā. Šudiņ ir svātbreids, leidz kuram beja jōnūīt ilgs, gars i ērkškains ceļš. Itys simbols myusim cauri laikim ness līceibu un stōsteis par latgaļu tautas prīceigīm i skumeigīm breižim vēsturē un par personeibas lūmu tamā. Itei pīmiņas zeime lai ir kai latgaļu tautas vīnōteibas simbols latgaļu nacionalūs mērku sasnēgšonā. Pavasars ir atmūdas laiks ari myusu tautas vēsturē. 1904. goda apreļs — pēc 40 ilgim nabreiveibas godim Latgola otkon atgiust sovu drukas breiveibu. 1917. goda apreļs — Pyrmais Latgolas kongress. 1938. goda apreļs — Vladislavs Lōcs un Jōņs Cibuļskis sōc ceiņu par latgaļu drukōtō vōrda tīseibom, jo ir autoritarisma laiks. Un 1939. goda aprelī ar Vaļsts prezidenta īsasaistēšonu teik dabōta atļōve pyrmūs pīcu grōmotu izdūšonai.” Pīters Lōcs saceja lelu paļdis visim, kuri ir īguļdējuši sovu dorbu, lai byutu pīmineklis, — Rēzeknes Tehnologiju akademijas komandai ar rektoru Edmundu Teirumnīku prīkšgolā, mōkslinīkam Ivo Folkmanim, arhitektam Kristapam Vestmanim, mōkslineicai Antai Munkevicai, akmeņkaļam Arturam Zeilem, projekta uzraugam Kasparam Lazdiņam, kai ari Marikai Zeimulei, Dainim Mjartānam, tīm 67 Saeimas deputatim, kuri gōdōja par projekta finansialu sagumu, kai ari visim privātīm zīdōtōjim. Pīminekli īsvētēja Rēzeknes – Aglyunas diecezes veiskups, V. E. Jōņs Buļs.
Aija MIKELE
ATTĀLĀ (nu kreisōs): Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjs, V. Lōča dorba turpynōtōjs Jōņs Eļksnis, Latgolas radio dybynōtōjs, Leivōnu nūvoda dūmes deputats Valdis Labinskis, Pīters Lōcs un RTA rektors Edmunds Teirumnīks.
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri