Svetlana Mahmudova pastāstīja, ka viņas dzimtās saknes ir Konstantinovā. Pati nāk no vecticībnieku ģimenes. Savulaik viņa pabeidza Ļeņingradas veterināro institūtu un 1991. gadā kā jaunā speciāliste veterinārārste atgriezās dzimtajā sovhozā. “1994. gadā ģimenē pieņēmām pirmo meitiņu, kurai kļuvu aizbildne. Pēc tam drīz vien piedzima dēls. Tad sovhozs sabruka, bet manā dzīvē ienāca audžubērni,” stāsta Svetlana. “Kad ģimenē bija jau pieci audžubērni, nodomāju: kā gan es to visu spēšu? Varbūt nemaz netikšu galā?” Un Svetlana devās pie vecākiem pēc padoma. Viņas māte Irina toreiz atgādināja par kuplo viņu dzimtas koku: “Paskaties, cik vectētiņam brāļu un māsu bija. Un vecmammai cik daudz bija. Visi izauga, visiem savas mājas. Nebaidies, bērni cits citam palīdzēs. Jo vairāk bērnu, jo tev būs vieglāk.” Kuplā Svetlanas Mahmudovas ģimene dzīvo lielā mājā ar skaistu nosaukumu “Liepziedi”. Ir savs dārzs, neliela saimniecība ar trušiem, 60 zosīm, 70 vistām. Rokas klēpī salicis neviens nesēž. Kamēr bērni mācās skolā (Dagdas vidusskolā, Aleksandrovas internātpamatskolā, mūzikas skolā u.c.), Svetlana rūpējas par savu biznesu: viņai ciemā pieder veikals un arī autoveikals. Bet vakarā, kad bērni atgriezušies mājās, visi sēstas pie vakariņu galda.
Aija MIKELE
ATTĒLĀ: Svetlana Mahmudova ar Alisi, Slavomiru, Oļegu, Allu, Genādiju, Nadju un Aivaru, bet kadrā nav tikuši Linards un divi Maksimi.
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri