Jau trīs sezonas par asfaltbetona rūpnīcas “Burzava” vadītāju strādā
Ivans
SEMJONOVS
. Viņš pastāstīja, ka šogad rūpnīca saražos apmēram 50 — 60 tūkstošus tonnu asfalta. Saražotā asfalta apjoms ir atkarīgs no tā, kā ir paveicies iepirkuma konkursos, jo konkurence ir diezgan liela, konkursos piedalās pat lietuvieši. Piemēram, pērn rūpnīca saražoja 103 tūkstošus tonnu asfalta. Šajā gadā tapušais asfalts tiek klāts ceļa posmā Rēzekne – Viļāni, ar to noklāts Atbrīvošanas alejas posms pie “Statoil” ziemeļu rajonā, arī Maskavas iela, ceļa posms Rēzekne – Ludza, Janopoles ceļš arī tiks pie Burzavā ražotā asfalta. Ar 1000 tonnām var noklāt apmēram divus kilometrus ceļa. Rūpnīca strādā sezonāli, kad uz ceļa var klāt asfaltu, bet laboratorija — nepārtraukti: tiek pārbaudīts gan uzreiz saražotais, gan uz ceļa uzklātais materiāls. Asfalta ražošana ir diezgan sarežģīts process. Tiek ražotas dažādas asfalta markas, kas ir atkarīgas no tā, kādu asfalta sastāvu pieprasa ceļa projektētājs. Protams, receptes galvenā sastāvdaļa ir bitumens, tad vērā tiek ņemts, kādas šķembas tiks pievienotas — granīta vai dolomīta, smalkākas vai rupjākas, cik procentuāli būs smilts, grants, vārdu sakot, tas nedaudz atgādina pankūku mīklas recepti. Tāpat tiek ņemta vērā arī asfalta temperatūra. Ar laiku no ieklātā asfalta izgaro bitumens, un asfalts kļūst sausāks, trauslāks, sāk veidoties bedrītes, bet tas nu jau ir pavisam cits stāsts. Par rūpnīcas operatoru kopš 1981. gada strādā Ivars Deksnis, no 1987. gada — Elmārs Kudurs, no 2010. gada — Pēteris Stramkals. “Ja salīdzina rūpnīcas darbu astoņdesmitajos gados un šodien, tad tās ir kā diena pret nakti. Ja toreiz varēja stundā saražot 25 — 40 tonnas asfalta, tagad — līdz 240 tonnām stundā; darbs norit automatizēti, viss tiek kontrolēts ar datora palīdzību. Agrāk bija operatora pults ar daudzām pogām, un viss bija jādara pašiem. Tagad vieglāk strādāt,” stāsta vīri. Jaunā, modernā rūpnīca ar Vācijā ražotajām iekārtām jau strādā septiņus gadus.
Aija ZUJA
AUTORES foto
Komentāri