Jaunaudzēs, kur stādīts mežs, ir ieguldīts liels darbs un lieli līdzekļi. Mūsu mežzinātnieki ir ilgi strādājuši, lai selekcijas ceļā iegūtu egļu stādiņus, kas būtu slaidāki, garāki un ātraudzīgāki. Šie kociņi tika iestādīti un daudzkārt kopti. Pirmos trīs eglīšu mūža gadus ap tām tiek pļauta zāle, lai tā nenomāc jaunos kociņus. Vēlākajos gados divas vai trīs reizes jaunaudžu kopēji ar krūmgriežiem atbrīvo eglītes no krūmiem un citu sugu kokiem, kas traucē to augšanai. Tikai tad eglītes var netraucēti augt. Nocērtot Ziemassvētku eglīti tādā jaunaudzē, svētku kārotājs parāda necieņu mežkopja darbam un nodara zaudējumus nākotnes mežam. Ja pareizi nocērt svētku eglīti, tad tas mežam nekaitēs. Ekologi arī apgalvo, ka nocirst svētku eglīti mežā ir videi daudz draudzīgāk nekā pirkt plastmasas eglītes atdarinājumu. Līdz šim ir bijis tā, ka AS “Latvijas valsts meži” ir atļāvusi vienai ģimenei nocirst vienu svētku eglīti valsts mežā, bet tikai stingri ievērojot atļautās vietas. Vietas, kur tādu eglīti varētu nocirst, ir gar ceļiem, gar grāvjiem, zem elektrolīnijām un zem lielā meža. Un kategoriski aizliegts cirst jaunaudzēs. Kā saka latvieši, mežam ir acis un ausis, un, nocērtot koku neatļautā vietā, var iekulties lielās nepatikšanās.
Dainis RUDZĪTS,
AS “Latvijas valsts meži” Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri