Labi, ka atceras, labi, ka piemin tos, kuri ar savu dzīvību samaksāja, lai šodien pasaules lielākajā daļā valdītu miers. Lai tīrumos rūktu traktori, nevis tanki; dārzos ziedētu ābeles, nevis sprādzienu “dūmu stabi”. Paaudze, kurai bija lemts tās briesmas pārdzīvot, pamazām aiziet. Viņu vietā pie traktora stūres, pie ģimenes pavarda, tīruma vagā vai meža stigā stājas jaunās paaudzes pārstāvji. Šodien no viņiem atkarīgs miers un saticība starp cilvēkiem un tautām. Viņiem jāgādā, lai zemi un cilvēkus priecētu lakstīgalu dziesmas ievā un ābeļu ziedi sakoptos dārzos. Dod Dieviņ, lai tā notiek, lai tā ir!
Māra NIZINSKA
ATTĒLĀ: vakar gūla ziedi Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietās, arī ziemeļu rajona memoriālā.
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri