“Gan es, gan vīrs Vladislavs esam dzimuši, auguši, izglītību ieguvuši Latvijā. Bija laiks, kad piederējām ārzemēm. Es dzīvoju un mācījos Polijā, Vladislavs strādāja ārzemēs, bet tikai tāpēc, lai nopelnītu naudu. Viņam Lielbritānijā dzīvo daudz draugu, paziņu. Mēs būtu varējuši arī tur dzīvi veidot, bet, nē, sava zeme ir sava zeme. Padzīvojām Rīgā, tad Jēkabpilī, kur esmu dzimusi. Atbraucām uz Vladislava dzimto pilsētu Rēzekni. Visu laiku bija tāda… nemiera sajūta. Kad nolēmām — viss, dzīvosim Lipušku ciemā, sirdī
ienāca
pārsteidzoša miera sajūta. Pēkšņi noticējām paši sev, ka mēs esam spējīgi kaut ko attīstīt, kaut ko virzīt, darīt kaut ko tādu, ko citi nav darījuši,” ar smaidu stāsta Jekaterina.
Iveta DIMZULE
AUTORES foto

Komentāri