Lomas atveidoja
Sergejs Gusevs, Deniss Gerasimovs, Ivans Popovs, Jekaterina Kalašnikova
un
Ingrīda Sidorova
, kurai šis bija pirmais lielais uznāciens skatītāju priekšā. Izrādes vadītāja —
Inna Jukko
. Ja līdz šim “Хорошее настроение” iestudēja tikai komēdijas un rūpējās par cilvēku izklaidi dažādos pasākumos, tad šoreiz kolektīvs izvēlējies nopietnu darbu, kas skatītājus neatstāja bez asarām. Režisors par paveikto gandarīts, bet arī pārliecināts, ka varētu būt vēl labāk. “Izrādes laikā sēdēju kā uz adatām, jo tas bija pirmais mūsu nopietnais iestudējums. Spriežot pēc tā, ka skatītāji ilgi aplaudēja, stāvot kājās, ka izrādes laikā cilvēku acīs bija asaras, mēs ar savu uzdevumu tikām galā. Domāju, ka neesam velti šovasar staigājuši uz mēģinājumiem, ziedojuši savu laiku. Kāpēc pievērsāmies nopietnai lugai? Šovi, ko parasti spēlējam, tā nav dramaturģija, ar to vienkārši pasmīdinām, izklaidējam cilvēkus. Bet gribas arī ko nopietnu, kur aktieris var iejusties, izdzīvot lomu, kur skatītājam var likt aizdomāties par savu dzīvi. Un tādai izrādei ir pavisam cita vērtība. Šo M. Vorfolomejeva darbu jau sen gribēju iestudēt, taču nebija visu tēlu atveidotāju. Daži teātra dalībnieki atteicās spēlēt, jo tas psiholoģiski ir diezgan smags darbs. Jaunajā iestudējumā ir cilvēku dzīve un problēmas, kas jau vairāk nekā pusgadsimtu senas, bet aktuālas arī šodien — bērnu, vecāku, vedeklu, znotu attiecības. Izrādē meita, dažādu apstākļu spiesta, raksta atteikumu no sava tēva… Diemžēl arī šodien tā ir realitāte,” pēc izrādes pārdomās dalās Aleksandrs Špundzāns. Šobrīd amatierteātris “Хорошее настроение” jau ir pusceļā uz vēl vienu pirmizrādi, kas paredzēta oktobrī. Tas gan būšot jautrs gabals, bet vienlaicīgi arī likšot skatītāju nopietni aizdomāties un pat nobirdināt kādu asaru par cilvēku likteņiem. Radošu veiksmi kolektīvam!
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri