Baltieši sadevās rokās, lai stiprinātu cits citu cīņā par kopīgu mērķi — neatkarības atgūšanu. Baltijas ceļš uzreiz piesaistīja visas pasaules uzmanību trim mazām valstīm, kas tādā veidā pieprasīja atzīt Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Šis vēsturiskais notikums 2009. gadā tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā, tā apliecinot Baltijas ceļa nozīmīgumu pasaules mērogā. “Rēzeknes Vēstis” aicināja atsaukties lasītājus, kuri bija piedalījušies Baltijas ceļā. Uz redakciju piezvanīja Lendžu iedzīvotājs
Andrejs Kasparāns
. “Toreiz strādāju kolhozā “Lendži” par ražošanas iecirkņa vadītāju. Uz Baltijas ceļu braucām ar kolhoza autobusu kādi 10 — 15 cilvēki. Braucienu rīkoja vietējie, Latvijas Tautas frontes dalībnieki Jānis Deksnis un Aigars Krauklis. Vēl atceros, ka brauca bibliotekāre Ilga Gudrika, Jāņa Dekšņa dēls Jānis, kurš toreiz bija vēl mazs. Pārējo vārdi diemžēl nav palikuši prātā. Mēs toreiz visi bijām uz tāda pacēluma viļņa! Valmieras pusē bija izveidojies sastrēgums, jo piedalīties Baltijas ceļā brauca ar daudziem autobusiem. Valmierā koordinēja, kur kam braukt. Mēs, lendzieši, sadevušies rokās, stāvējām pie pašas Igaunijas robežas. Atceros, ka pāri lidoja helikopters. Pēc tam mēs iegājām Igaunijas pusē paskatīties, tur bija daudz tautas sapulcējies,” par piedalīšanos Baltijas ceļā savās atmiņās padalījās Andrejs Kasparāns.
Aija MIKELE
ATTĒLĀ: Baltijas ceļa ķēde uz Daugavas tilta Rīgā 1989. gada 23. augustā.
Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja fondiem
Komentāri