1939. gada beigās Jegora Beļakova ģimenē piedzima meita Ņina. Ģimene dzīvoja Tveras apgabalā, vecāki strādāja, meita un dēls auga. Taču sākās karš, Jegors devās karā un gāja bojā. — Savu tēvu es pavisam neatceros, — saka Ņinas kundze. — Kara laikā mamma strādāja par brigadieri, būvēja šaursliežu dzelzceļu un mājās bija ļoti reti. Mūs ar brāli pieskatīja aukle. Vienas no spilgtākajām bērnības atmiņām: mamma dala strādniekiem ēdienu, sver maizes porcijas. Mēs, bērni, pat blakus stāvēt nedrīkstam. Tajā laikā visi dzīvoja badā. Pēc kara kļuva vieglāk. Mamma otrreiz apprecējās, dzemdēja vēl divus dēlus. Patēvs mani nemīlēja, tāpēc es nejutos labi mājās un pēc skolas beigšanas uzreiz devos prom, iestājos Kultūras tehnikumā.
Olga MEIRĀNE
AUTORES foto
Komentāri