tālajā 1919. gadā, kad Latvijas lielākā daļa bija jau atbrīvota no Bermonta pulkiem, Latgale vēl bija palikusi ienaidnieka rokās. 1919. gada decembrī Latvijas un Polijas virspavēlniecība noslēdza līgumu par kopīgu kaujas darbību Latgales atbrīvošanā. Valdība Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā pieņēma lēmumu, ka jāuzsāk Latgales atbrīvošana. Armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis 31. decembrī parakstīja pavēli, ka 1920. gada 3. janvārī uzbrukumam jāsākas, un šajā pašā dienā tika atbrīvota Daugavpils, bet 21. janvārī — Rēzekne, 26. janvārī — Ludza, un drīz vien pēc tam visa Latgale kļuva brīva.
Otrdien, 21. janvārī, Rēzeknē notika svinīgi pasākumi, atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi. Pēc ziedu nolikšanas Brāļu kapos Miera ielā un dievkalpojuma Jēzus Sirds katedrālē, kur tika aizlūgts par Brīvības cīņās kritušajiem, sekoja lāpu gājiens līdz piemineklim “Vienoti Latvijai”. Tur Rēzeknes 9. kājnieku pulka kapteiņa Oskara Pērkona meita Mirdza Sproģe uzdāvināja sava tēva zobenu Zemessardzes 3. Latgales brigādes muzejam. Zobenu viņa pasniedza Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandierim pulkvežleitnantam Gunāram Vizulim. Aija MIKELE
ATTĒLĀ (no kreisās): Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Mirdza Sproģe, Gunārs Vizulis, Normunds Boževnieks.
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri