Situāciju skaidro “Rēzeknes dzirnavnieka” vadītājs Arvīds ZELČS.
— Nav tiesa, “Rēzeknes dzirnavnieks” (“RDz”) pašlaik strādā no 8.00 līdz 20.00 un bez brīvdienām. Graudus uz elevatoru šogad sāka piegādāt desmit dienas vēlāk nekā pērn, pirmā krava bija 3. augustā. Līdz 31. augustam “RDz” pieņēma 90 tūkstošus tonnu graudu — par 20 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Mūsu elevatora ietilpība — 50 tūkstoši tonnu, tāpēc, lai pieņemtu tik lielu graudu apjomu, graudu uzpircējiem jārūpējas par ļoti precīzi noregulētu loģistiku. Iepircējiem (“LatRaps”, “Balticagra”, “Scandagra Latvija” un “Elagra Trade”) graudi savlaicīgi jāizved. Bet tā nenotiek, un pašlaik esam spiesti graudus bērt visos angāros, noliktavās un pat uz laukuma zem klajas debess. Līdz 1. septembrim no mums aizvesti 25 tūkstoši tonnu. Firmas pasūta vagonus, mēs tos piekraujam, tie dodas uz ostu un tur stāv, jo nav kuģu, kur graudus pārkraut. Tāpēc vagonu pietrūkst, tos jau esam aizņēmušies no Baltkrievijas, taču, ja ostā tie netiks izkrauti, drīz Latvijā visi dzelzceļi būs pārpildīti ar graudu vagoniem. Bet pirmie kuģi ostā ienāks tikai septembra sākumā, kā pasūtījušas firmas. Kāpēc? Tāda saspringta situācija ar vagonu trūkumu un ostu pārslodzi ir katru gadu. “Rēzeknes dzirnavnieks” izdarījis visu iespējamo, lai varētu pieņemt maksimālo graudu apjomu. Mums jau nav pat brīvu laukumu, kur tos bērt. Tieši šī iemesla dēļ pašlaik graudus pieņemam ierobežotā daudzumā. Bez tam “RDz” kopā ar “Scandagra Latvija” Daugavpilī nomā noliktavu 12 tūkstošu kvadrātmetru platībā, un līdz 1. septembrim tur jau pieņemti 10 tūkstoši tonnu graudu. Tāda situācija visā Latvijā: elevatori pārpildīti. Pēdējos piecos gados, lai uzlabotu graudu pieņemšanu, “RDz” elevatoru un citu glabātavu aprīkošanā investējis trīs miljonus latu, šogad vien — 700 tūkstošus. Pirms trim gadiem varējām pieņemt sešas transporta vienības stundā, šogad — jau 12 — 14 katru stundu gan dienā, gan naktī. Tas ir maksimums, ko varam izdarīt. Šogad 14 dienas pēc kārtas pieņēmām vairāk nekā četrus tūkstošus tonnu diennaktī, rekords bija 4800 tonnu diennaktī, apkalpojām līdz 290 transporta vienībām diennaktī. Mēs darām visu, kas mūsu spēkos, un rindu problēmas nebūtu, ja vien iepircēji graudus laikus izvestu. Tāpēc visas pretenzijas — tiem, kam zemnieki graudus pārdevuši: kāpēc firmas tos neizved? Saprotam, ka zemnieki ar katru gadu audzē arvien vairāk labības (pērn pieņēmām 120 tūkstošus tonnu graudu, šogad prognozējam 140 — 150 tūkstošus), jo gudri un profesionāli saimnieko, prot iegūt labu ražu, paplašina sējumu platības. Rodas arī jaunas saimniecības. Jā, liela raža sagādā daudz problēmu. Taču visas problēmas var atrisināt, ņemot vēro gan labo, gan slikto pieredzi. Un pirmām kārtām tas attiecas uz zemnieku partneriem — graudu iepircējiem.
Pierakstīja
Olga MEIRĀNE
AUTORES foto
Komentāri