Kādā vakara pastaigā piedzīvoju īstu dabas brīnumu. Garām ietvei stiepās košumkrūmu dzīvžogs, un ejot pēkšņi sadzirdēju trokšņus. Pirmā doma – košumkrūmos noslēpies kaķis, varbūt arī kāds šunelis. Bet šo neparasto čabināšanos papildināja arī svilpieni, kas ļoti līdzinājās putnu dziesmai. Un tad no krūmiem zālājā iztecēja pieci mazi ezīši. Četri ežulēni turējās pulciņā, piektais bija atpalicis. Dzīvnieciņi pārvietojās visai žigli un svilpoja smalkās balstiņās, viņiem krūmos atsaucās ežu mamma, bet varbūt arī abi vecāki kopā. Ezīši vēl kādu laiku skraidīja zālājā, tad nozuda košumkrūmos. Lielie eži ir redzēti daudzreiz, mazie – pirmoreiz, turklāt tik kuplā pulkā.
Aija MIKELE
AUTORES foto

Komentāri