– Kāds bija jūsu ceļš uz Rēzeknes slimnīcu?
– Zināju, ka būšu ārsts, bet šķita muļķīgi teikt sev un citiem, ka gribu būt kādas konkrētas specialitātes ārsts, neizmēģinot, kā tas ir reāli dzīvē. Un es kā rēzeknietis sāku interesēties par voluntēšanas iespējām tieši Rēzeknes slimnīcā. Mācoties Medicīnas fakultātē, trešā gada vasarā sāku voluntēt Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Redzēju, kā strādā internisti, ķirurgi, traumatologi, neirologi, pediatri un arī tobrīd tikko darbu uzsākušais neiroķirurgs K. M. Rambadagalla, kurš ar sev raksturīgo humoru aicināja līdzi uz Neiroķirurģijas – neiroloģijas nodaļu, sakot, ka nav ko te uzņemšanā sēdēt, jāiet uz trešo stāvu, kas ir Neiroloģijas un neiroķirurģijas nodaļa (smejas). Tur pavadīju vasaras arī pēc 4., 5. un 6. Medicīnas fakultātes mācību gada. Tad arī nolēmu, ka vairāk laika veltīšu neiroloģijas un neiroķirurģijas specialitātēm. Jāsaka paldies draudzīgajam nodaļas kolektīvam, vadītājam Dr. Oļševskim, kā arī dakterim Novikam un Stērniniekam, kuri mani ievadīja šīs specialitātes “smalkumos”. Tuvojoties Medicīnas fakultātes absolvēšanai, tika uzsākts dialogs ar slimnīcas vadību. Piedalījos pētījumos, rakstīju publikācijas un veiksmīgi tiku uzņemts neiroloģijas rezidentūrā.
Komentāri