Šis pandēmijas skartais mācību gads skolēniem, it īpaši absolventiem, bija izaicinājumu un šķēršļu pilns – attālinātās nodarbības pirmām kārtām visiem lika vairāk strādāt patstāvīgi, būt atbildīgākiem. Viegli nebija gan skolas bērniem, gan pedagogiem. Bet kā saka: sūrs darbs, saldi augļi. Lai arī attālināti, tiešsaistē, daudzi piedalījās olimpiādēs, gūstot labus rezultātus.
Jā, skaistais ceriņu ziedēšanas laiks ir klāt, vien žēl, ka šopavasar izpalika tradicionālais pēdējais skolas zvans. Daudziem absolventiem aiz muguras arī nokārtoti eksāmeni, bet priekšā – lielā dzīve.
Pavisam drīz – 31. maijs. Tā nav tikai pēdējā pavasara diena. Tā ir arī mācību gada pēdējā diena. Un viens no skumjākajiem un satraucošākajiem mirkļiem skolu absolventu dzīvē. Tas noslēdz ilgos skolas gadus un kļūst par jauna dzīves posma sākumu. Beidzies ierastais dzīves ritms, kas bija saplānots pa minūtēm, – stundas, pārtraukumi, mājasdarbi…
Šodien 12. klases beidzēji atceras, kā pirmo reizi apsēdušies skolas solā, saņēmuši pirmo atzīmi, atraduši pirmos draugus. 12 gadi paskrējuši kā viens mirklis. Absolventiem jautājām par nākotnes plāniem. Arī viņu skolotājām bija kas sakāms.
ATTĒLĀ: Rēzeknes 6. vidusskolas 12. klases audzēknes Margo Malašenoka un Emma Sitkova kopā ar savu skolotāju Nataļju Peļņu.
Marinas TETARENKO foto
Komentāri