Jau rīt svinēsim latviešu populārākos tradicionālos svētkus – Līgo dienu. Gada garākajā dienā un īsākajā naktī mēs pinam pļavu puķu un ozollapu vainagus, dzeram alu un ēdam sieru, dziedam un dejojam līdz saules lēktam.
Pilsēta šajā dienā parasti ir tukša un klusa, jo cilvēki dodas līgot pie dabas, uz dārziem un vasarnīcām. Tiek kurināts ugunskurs, klāts galds, un svētki var sākties!
Nav nejaušība, ka tieši siers un alus tradicionāli tiek celti Līgo svētku galdā. Pastāv versija, ka svētki nosaukti par godu romiešu dievam Janusam, kas bija sākuma un beigu, kā arī mūžīgo pārvērtību dievs, simbolizēja dzīvības formu nepārtrauktību, vienlaicīgo vēršanos pagātnē un nākotnē. Bet miežu alus un siera rituļi atgādina sauli, tāpēc arī kļuvuši par svētku simbolu.
Alus ir ne tikai latviešu tradicionālais dzēriens. Svētkos, jo īpaši Līgo un Jāņu dienā, tas kopā ar dziesmu apvieno cilvēkus. Alum veltīts milzum daudz dzejoļu un dziesmu. Un tautasdziesmās alus burtiski straumēm plūst.
Starp citu, alus ir pasaulē trešais izplatītākais dzēriens pēc ūdens un tējas. Speciālisti apgalvo, ka pat Noasa šķirstā bijis alus. Neparasta meistare šajā jomā bijusi faraona sieva Nofretete. Izpētot akmenī cirstās 7000 gadu vecās receptes, radies secinājums, ka jau toreiz šumeri pratuši gatavot iesala dzērienu.
Marina TETARENKO
Foto no interneta
Komentāri