“Muna devīze ir dzeive, dzīsme un svātki. Jo kod mes dzīdim, mums uzreiz ir taida kai svātku sajyuta; kod cylvāks pīsadolōs dažaidūs pasōkumūs, tys jū stimulej dzeivōt. Muni vacōki Evgēnija un Jōņs Jaudzemi dzīsmi maņ īlyka šyupulī. Muna mama ar papu beja pedagogi Sakstagola pamatskūlā, un es atcerūs, ka mama vīnmār pīsadalējōs skūlas sīvīšu vokalajā ansamblī. Jei vīnmār dzīdōja ari mōjōs, kod gatavōja ēst vai ar rūkdorbim nūsadorbōjōs, vai lobōja burtneicas. Dzīšmu vōrdus jei vīnmār mōcējōs dzīdōdama. Jei vysu darēja ar dzīsmi. Mama pasnēdze angļu volūdu. Paps vīnu laiku beja Sakstagola skūlas direktors, tod jys mōcēja geografiju, ari rasēšonu, dorbmōceibu, beja plaša profila skūlōtōjs (tod skūlōtōji mōcēja dīzgon daudzus prīkšmatus). Paps spēlēja akordeonu. Skūlōtōju institutā jys beja ari vijoles klasi beidzis. Mums saime beja dīzgon muzikala. Atcerūs, bērneibā, kod mes gōjom kaut kur uz dzimšonas dīnom, vīnmār tī skanēja dzīsmes. Tai dzīsme nu bērneibas ir manī,” stōsta Ingrīda Mažāne. Jōs vōrdi aplīcynoj tū, ka cylvāka personeiba veidojās jau agrā bērneibā, bārnam jemūt pīmāru nu vacōkim. Ingrīdas dzymtō vīta ir Sakstagols. Gimine sōkumā dzeivōja Trasuna mōjā, kur skūlōtōjim beja pīškērti dzeivūkļi. Tod jōs paps ar mamu uzbyuvēja mōju centrā, natōli nu Sakstagola pamatskūlas, kur jim beja pamatdorbs. “Sakstagola pamatskūlā pabeidžu vīn pōrs klaseites. Kai nūmyra vacōmōte, papa mama, mes pōrsacēlem uz Cyskodim. Asu pabeiguse Vītolu pamatskūlu, tod Maltas vydusskūlu. Dzeive tōlōk mani aizvede uz Višķu lauksaimnīceibas tehnikumu, kur īgyvu agronomes profesiju. Atsagrīžu dzymtajā pusē un kolhozā strōdōju kai agronome. Kod visi kolhozi izjuka, maņ pīdōvōja dorbu pogostā. Beju Zemes komisijas prīkšsādātōja tik ilgi, leidz beidzēs zemes privatizacija, leidz zeme visim beja īdalāta. Tod maņ pīdōvōja dorbu bibliotekā, kur jau strōdoju 23 godus,” stōsta Ingrīda. Kaidu dīnu Sakstagola pogosta bibliotekā īnōce Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktore Valentīna Bruzgule un aicynōja Ingrīdu Mažāni nōkt dzīdōt folkloras kūpā “Kolnasāta”. “Un es ar prīku pīkrytu. Tai nu 1999. goda dzīžu “Kolnasātā”, tī ir jau 22 godi! Folkloras kūpa kuplynoj vysus muzeja “Kolnasāta” pasōkumus, mes asam ļūti daudz sasadorbōjušīs ari ar cytom folkloras kūpom, pīsadalējamēs Starptautiskajā folkloras festivalā “Baltica”, Breivdobas muzeja pasōkumūs. Tai mes ar tū dzīsmi ari ceļojam. Visim myusu folkloras kūpas daleibnīkim ļūti pateik dzīdōt, mes ar prīku atsaucamēs visim pīdōvōjumim un braucam, dzīdim, kur varim, ari dejojam. Mums ir sadarbeiba ar Sakstagola Jōņa Klīdzēja pamatskūlu. Bārni nōk uz muzeju, mes ar jim kūpā dzīdim, spēlējamēs. Taida mums, folkloras kūpai, raiba kai dzeņa vādars tei dzeive. Bet nivīns dzīsmi nagrib atstōt, tai mes turpynojam ar jū ceļōt, dzīdōt un dzeivōt. Šūbreid folkloras kūpā asam 14 daleibnīki. Agrōk kolektivs beja kuplōks, jo beja bārni, jaunīši. Tagad, kai visi zynom, šajā informacijas tehnologiju laikmetā jaunīšim nasagribīs dzīdōt un pīsadaleitīs pasōkumūs, jim ir vīglōk pasēdēt ar mobilū telefonu rūkōs, datorā pasavērt. Nu tei dzīsme laikam jaunīm ir kai apgryutynōjums, taipat kai grōmotu laseišona. Asu nūvārōjuse, ka vajag ļūti motivēt jaunīšus, lai bibliotekā jī pajimtu kaidu grōmotu un izlaseitu,” skumeigi nūsoka Ingrīda. Runojūt par dzīsmem, jei soka, ka vysas dzīsmes jai ir meilas, jo nōk nu sirds, ka myusu latvīšu folkloras dzīsmes ir tik skaistas! Bet tyvōk sirdei ir Aijas Rimšas izpiļdeitō “Auga, auga rūžeņa”. “Jōs dzīsmes maņ ļūti pateik, tōs ir sirsneigas, latgaliskas, izteiktas ar dziļu dūmu. Nu ūtras puses, tōs ir vīgli uztveramas, vīgli dzīdamas. Un ar taidu dzīsmi pa dzeivi pateišam var īt ar augsti pacaltu golvu,” jei ar pōrlīceibu soka. Prūtams, ar Ingrīdu Mažāni runojam ari par jōs dorbu bibliotekā. “Tagad vosoras periods kai jebkurā bibliotekā ir gona naaktivs, jo cylvāki vairōk dorbojās sovōs mōjsaimnīceibōs, aizjimti ar lauksaimnīceibas dorbim, bet zīmā uz biblioteku aktivi nōk. Šūbreid ir 149 laseitōji, nu kurim lelōkō tīsa ir videjō paaudze, pensionari. Jaunīši ir ļūti kūtri, ar jim jōatrūd volūda, lai jūs motivētu grōmotu pajimt un laseit. Laikam vosorā visim gribīs atsapyust, ari skūlānīm, jaunīšim nu mōceibom, tōpēc grōmotas laseišonai atlīk moz laika. Kai soka, vosora dūmōta atpyutai.” “Kaidas grōmotas cylvāki tagad vairōk losa?” jautōju Ingrīdai. “Vīnmār ar sōkumskūlas skūlōtōjim pōrrunojam par grōmotom, par obligatū literaturu, kū jim vosorā jōlosa. Bārnim ir īspēja laseit ari jaunōkū literaturu, īsasaisteit laseišonas veicynōšonas programā “Bārnu, jaunīšu un vacōku žūrija”. Kai grybātūs, lai bārni uz biblioteku nōktu bez pīspīdu kōrtas. Uz pērkstim var saskaiteit tūs bārnus, kuri poši bez mudynōšonas nōk uz biblioteku un losa jaunōkōs grōmotas. Tōpēc motivejam, runojam, stōstom, reikojam diskusijas ar bārnim, cytreiz skūlā, cytreiz bibliotekā, lai veidōtu laseitprīku. Kai bibliotekare soku: tīm bārnim, kuri nōk bez pīspīsšonas un jem laseit grōmotas, jim dzeivē vysas durovas byus vaļā. Kai Andrejs Upeits ir sacejis: “Grōmota ir breiniškeiga spuldze, kas cylvākam apspeid tōlōkū un tymsōkū ceļu myuža garajā gōjīnī.” Pīaugušī daudz losa latvīšu autoru grōmotas. Jim pateik romantika un detektivi. Seviški aizrauteigi laseitōji ir pensionari, bet jī vīnmār skotōs, lai grōmotōs byutu lelōki burteņi. Daudzi losa ari avīzes, žurnalus, kas ōtrōk pōrskotami, kur var ōtrōk dabōt informaciju. Lelā cīnī ir, pīmāram, “Likums un Taisnība”, “Praktiskais Latvietis”,” Ingrīda Mažāne stōsta. Jautōju, kaidi vēļ Ingrīdai ir vaļasprīki. “Kaidreiz mamai saceju, ka dzīsmi jei man pyurā īlyka, bet rūkdorbu prasmi (mama skaisti tambūrēja, adeja) naīlyka. Muns vaļasprīks ir dzīdōšona, bet maņ ļūti pateik ari laseit grōmotas. Varu laseit leidz divim naktī, ja grōmota aizrauj. Vakar pabeidzu Rūtas Šepetas grōmotu “Starp pelēkajiem toņiem” par deportētajim, – losi un navari atsarautīs. Pa storpai ir na tikai dorbs bibliotekā, dzīsme, ari ryupes par sātu un lauku dorbi. Lūpus naturu, tikai trušus. Dōrzā audzeju vysu, kas pīsader lauku cylvākam. Syltumneicas maņ nav, stōdu lauka tomatus nu pošas audzētim stōdenim un asu ļūti apmīrynōta. Šūgod skaists, sylts laiks, tai ka tomatim raža ari byus skaista. Konserveju, marineju. Maņ pateik cept tortes, capumus. Asu atraitne, veirs jau miris, jo jis beja pīsadalējīs Černobiļas AES avarijas seku likvidēšonas dorbūs. Ir divi dāli. Vacōkais strōdōja Vaļsts rūbežsardzē, tagad jis aizgōjis izdīnas pensijā. Jaunōkais dāls ir armijas cylvāks, dīnej NBS, pōrsacēlīs uz Alūksni, uz Gaisa spākim. Maņ ir mozmeitiņa Melānija, kura šūrudiņ īs pyrmajā klaseitē. Vōrdu sokūt, dzeivoju, strōdoju un ar cereibu raugūs nōkūtnē,” soka Ingrīda Mažāne. Paļdis par sarunu Ingrīdai! Lai skaisti un tōlu skaņ folkloras kūpas “Kolnasāta” dzīdōtōs dzīsmes!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Ingrīdas Mažānes albuma
Komentāri