– Man ļoti patīk mans vārds – Rūta. Tas garais “ū” skan kā dziesma. Un šo dziesmu es veidoju pati! – saka Rūta. Tā kā mana dzimšanas apliecība bija izsniegta krievu valodā, protams, ka tur nebija nekādas garumzīmes. Tāpēc man ne visai patika, kad mani sauca par Rutu, tas skanēja pārāk īsi un asi. Tāpēc, kad 16 gadu vecumā aizpildīju anketu latviešu valodā dokumentu saņemšanai, es vienkārši ievilku garumzīmi, un vārds pavisam citādi ieskanējās. Šāds skanējums man patīk! Zinu, ka starptautiskais vārds Rūta – tas ir gan slāviem, gan lietuviešiem (tas ir ļoti sens vārds) – nozīmē “puķe”. Savā grāmatā “Vārdu noslēpumi” Gunars Treimanis sniedz vairākas Rūtas vārda nozīmes – čakla, darbīga, devīga, un tas atbilst manam raksturam. Jā, es esmu tāda! Radi un draugi izdomājuši man daudzus mīļvārdiņus: bērnībā mani bieži sauca par Runkuli, jo biju tāda apaļīga kā biete, tad par Rūķīti, jo biju čakla un centos visiem palīdzēt. Studiju laikos draugi jokojot sauca par Rūtiņu – laikam es mēdzu būt arī tāda
(smejas).
Rūta uzskata, ka katra cilvēka vārds ir svarīgs un nav nejaušs. Un tad visa mūža garumā ir svarīgi ne tikai atbilst šim vārdam, bet arī vairot labas īpašības.
Sveicam vārdadienā visas Rūtas, Rutas, Angelikas un Sigitas!
Olga MEIRĀNE
Foto no Rūtas LEGLERES arhīva

Komentāri