Neviens nav pasargāts no traģiskām likteņa izmaiņām. Vakar tu biji vesels, enerģijas pilns, ar vērienīgiem nākotnes plāniem, bet šodien vai nu nejauši, vai slimības dēļ jau skaties uz pasauli, sēžot invalīdu ratiņos… Pie mums daudz tiek runāts par invalīdiem pielāgotu vidi, tiek ierīkoti pandusi, speciālas automašīnu stāvvietas, ir arī attiecīgs sabiedriskais transports, kur ērti var iekāpt cilvēks ar īpašām vajadzībām. Tiesa, šādus cilvēkus uz ielas var sastapt reti. Taču šo pāri cilvēki jau sen pamanījuši: viņus regulāri var redzēt Rēzeknes ielās – Viktors brauc ar elektrisko ratiņkrēslu, bet aiz viņa, turoties pie pleca, mehāniskajā ratiņkrēslā – Anita.
Viņa šodien ir “Spoguļa” viešņa – trausla pēc izskata, toties garā stipra sieviete.
Nonākot ratiņkrēslā, viņa nav zaudējusi ticību sev un saviem spēkiem.
Par to, kā atgūt dzīves jēgu, mūsu saruna ar Anitu ĀRENTI.
Marina TETARENKO
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri