Kā tapa šī grāmata, jautāju Kasparam STRODAM.
– Orehova dienasgrāmata atradās muzeja krājumā. Tā kā pērn Rēzeknē notika Ziemeļu parka labiekārtošanas darbi, tad, protams, bija vēlme vairāk papētīt karagūstekņu nometni, kas tur bijis. Tad nu pērn maijā Latvijas sabiedriskajos medijos
nopublicēju rakstu par nometni “Stalag 347”, pievienojot pāris fragmentus no Aleksandra Orehova dienasgrāmatas. Pēc šī raksta sekoja piedāvājums no izdevniecības “Latvijas Mediji” iesaistīties kopējā projektā un izdot to dienasgrāmatu. Tā tas viss aizsākās. Protams, nopublicēt tikai dienasgrāmatu, tas būtu tikai sauss materiāls, tāpēc es rakstīju komentārus. Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks Juris Ciganovs veica dienasgrāmatas tulkojumu no krievu valodas. Grāmatas zinātniskais konsultants bija Uldis Neiburgs no Latvijas vēstures institūta. Strādāt pie izdevuma Covid-19 ierobežojuma apstākļos bija diezgan sarežģīti, jo arhīvi bija ciet. Bet vajadzēja papētīt, kāda tad tā nometne ir bijusi, kas tajā vietā atradies vēl pirms nometnes un kas tur notika pēc kara. Tāpēc tapa raksts gan par pašu nometni, gan par to, kādi notikumi tur risinājās pēc Otrā pasaules kara. Materiāli tika meklēti Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kaut kas bija arī pie mums, Latgales Kultūrvēstures muzejā. Grāmatas projektu vadīja Jūlija Dibovska no “Latvijas Medijiem”. Tas šai izdevniecībai, protams, nav pirmais vēsturiskais izdevums, – stāsta Kaspars Strods.
Aija MIKELE-STRUŠELE
M. JUSTA un A. BONDARENKO foto
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 22.10.2021.
Komentāri