VECĀKU PĒDĀS
Lauris kopš dzimšanas ir dekšārietis, nāk no “Lazdu mājām” Armuškās, kur kopā ar vecākiem dzīvo arī pašreiz, kamēr attīsta un labiekārto savu saimniecību. Mācījies Varakļānu vidusskolā, pēc tam studējis uzņēmējdarbību lauksaimniecībā Jelgavas Lauksaimniecības universitātē un ieguvis bakalaura grādu. Jau no bērnības iepazinis visus lauku darbus tēta un mammas lielajā zemnieku saimniecībā. “Vecākiem saimniecība ir no 1991. gada, es piedzimu 1993. gadā, un no bērna kājas visos darbos esmu gājis līdzi. Tajos laikos audzētas gan cūkas, gan kāposti utt. Vēl labi atceros kāpostu laukus, kāpostgalvu kalnus. Atceros, kā lietū stādīju kāpostus… Kas tik nav darīts. Protams, vecāki iedvesmoja iet viņu pēdās,” saka jaunais zemnieks. Laurim ir vēl divi vecākie brāļi, taču lauksaimniecības nozari izvēlējies tikai viņš.
SAVA SAIMNIECĪBA
Pērn radusies iespēja iegādāties no mājām dažus kilometrus attālo zemnieku saimniecību “Druvas”. Šī vieta Laurim jau sen pazīstama, neskaitāmas reizes tai braukts garām uz tēva saimniecības laukiem. “Iepriekšējie īpašnieki bija nolēmuši pārstāt šeit saimniekot, un nevarējām laist garām izdevību to nopirkt. Diemžēl Latvijas bankas kredītus nedod. Mēs tikai sakām, ka atbalstām jaunos, bet neviens neatbalsta. Pagājušajā gadā Riebiņos zemkopības ministram Kasparam Gerhardam uzdodot jautājumu, ko darīt, kad jāpērk saimniecība, bet bankas nedod naudu, viņš atbildēja, ka strādājot pie tā un kaut kas būšot. Aprunājoties ar citiem zemniekiem, skaidrs, ka atbalstam vajadzēja būt jau agrāk, pirms 10–15 gadiem. Tie 40 tūkstoši, ko jaunais lauksaimnieks var dabūt tehnikas iegādei u. c. atbalstam, manā gadījumā, lai iegādātos saimniecību, neko nelīdzēja. Mums bija variants, ka vecāku saimniecība ir kā galvotājs, vienalga bankām tas nepatika. Tomēr, ilgi domājot, atradām veidu un iegādājāmies “Druvas”. Bez vecāku atbalsta tas, protams, nebūtu izdevies. Paldies arī iepriekšējiem saimniekiem, kuri man uzticējās!” stāsta Lauris. Jaunietis apsaimnieko vairāk nekā 100 ha zemes, viņa fermā ir ap 200 lopu – teles un slaucamas govis. Audzē kukurūzu un nedaudz arī graudus, gatavo skābbarību ganāmpulka barošanai. Darba apjoms liels, vienam ar visu netikt galā, tāpēc jau izveidojies darba kolektīvs sešu cilvēku sastāvā. Saimnieks teic, ka pēdējos gados esot arvien grūtāk atrast strādniekus: “Vajag atbildīgus cilvēkus, kuri saprot, ko dara. Cilvēkiem nolaižas rokas, kad pasaki, ka darbs pie lopiem, pie mēsliem… Bet nopelnīt var un darbs ir visu gadu, ne tikai fermā, arī remontdarbi dažādi. Man nav svarīgi, cik cilvēks jauns vai vecs, kāda viņam izglītība, galvenais, viņam jābūt ar saprašanu. Tas, kurš grib strādāt, vienmēr darbu atradīs. Un vienmēr būs arī tādi staigātāji, kuriem visur slikti un viss nelabi. Taču vaina jāmeklē sevī, nekur citur.” Lauris modernizē savu saimniecību, cenšas, lai darbiniekiem maksimāli atvieglotu darbu. Lopi tiek baroti ar barības dalītāju, barību sajauc mikseris. Smago roku darbu jau daudzviet aizstāj tehnika.
VĒSTURISKA VIETA
Varakļānu muižas pils celta 1783.–1789. gadā. Tātad arī grāfam Borham piederošā Laringovas muiža varētu būt aptuveni tikpat sena. Par tās atrašanās vietu liecina no akmens būvēta trīsstāvu klēts un veci pagrabi. “Skaisti pagrabi. Nākotnē, ja būs iespēja, ir doma tos atjaunot, lai arī laika zobs savu ir izdarījis. Virsū senajiem pagrabiem kolhozs bija uzcēlis māju, kas vēlāk nodega, un tās vietā saauga koki. Klētī ir turēti lopi, pagaidām tur nekā nav, bet arī varētu atjaunot. Mana vecmamma, kura dzīvoja tepat netālu, atceras, ka pēc muižas laikiem šeit dzīvojuši un strādājuši bagāti saimnieki Sērmie. Viņa draudzējusies ar šo saimnieku bērniem,” stāsta Lauris.
DALĀS ZINĀŠANĀS UN GŪST JAUNAS
“Druvu” jaunais saimnieks ar pārliecību teic, ka laukos var nopelnīt, ja vien ir vēlme un prāts, kā to darīt. Bez zināšanām neiztikt. Jau otro gadu Lauris savās zināšanās dalās ar jaunajiem speciālistiem – augkopības tehniķiem Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienībā, kur dažas dienas nedēļā izglīto audzēkņus lauksaimniecības darba organizācijā un augkopības procesu organizēšanā. Arī pats nemitīgi bagātina savas zināšanas dažādos pieredzes braucienos. Ar Jauno zemnieku kluba palīdzību apciemojis jaunos zemniekus Anglijā, uzņēmis viņus arī pie sevis vecāku saimniecībā. Ar Lauku konsultāciju un izglītības centra projektu atbalstu būts Francijā, Spānijā, Itālijā, Austrijā, Zviedrijā, Igaunijā. Vācijā vairākas reizes apmeklējis lielas lauksaimniecības tehnikas un lopu izstādes.
KOOPERĒJAS AR CITIEM
Tehnika paliek arvien dārgāka, un zemniekam nav līdzekļu, lai varētu nopirkt visu kāroto. Tāpēc arī Lauris kooperējas ar tuvākās apkārtnes saimniecībām, lai kopīgi tiktu pie nepieciešamās tehnikas. “Mēs te esam trīs saimniecības, kas sadarbojamies. Katrs kaut ko nopērkam un cits citam izpalīdzam darbos ar iegādāto tehniku. Tas ir labs variants. Nav jau naudas, lai viens varētu nopirkt visu, kas vajadzīgs,” saka jaunietis. Jaunā zemnieka pirmais pirkums, kura līzings vēl neesot izmaksāts, ir teleskopiskais traktors, kas bijis ļoti nepieciešams gan lopu barošanai, gan skābbarības bedres līdzināšanai. Ar tehniku, protams, daudz palīdzot vecāku saimniecība, citādi jau grūti būtu.
LAUKOS DARBS KATRU DIENU
Arī atpūtai savs laiks tiek atrasts. Lauris jau vairākus gadus darbojas Dekšāres pagasta dramatiskajā kopā “Kūpā”. Tagad, kad valda ierobežojumi un liegumi, ļoti pietrūkstot šī kolektīva. Katra diena sākas ar ierastajiem darbiem. Bet atelpas brīžus viņš velta pastaigām pa mežu, pastaigām ar suni. Vakaros patīk telefonā pārskatīt aizvadītās vasaras bildes, pakavēties atmiņās. Patīk, stāvot uz kalna, raudzīties uz saviem laukiem, vienkārši vērot, kā saule riet. Lielo darbu sezona ir beigusies, sācies mierīgāks ritms. Bet vasarā gan visas dienas pagājušas, laukus sējot, pļaujot, smidzinot, gatavojot skābbarību…
CER UZ SAPRATNI
“Druvas” atrodas aptuveni 10 km attālumā no Dekšāres pagasta centra. Kā jau daudzviet citur laukos, arī šeit viena no lielākajām iedzīvotāju sāpēm ir ceļi. Jaunais zemnieks par sadarbību ar pašvaldību šajā jautājumā nav sajūsmā: “Kā visur, karojam par ceļiem. Mēs ar vecāku saimniecību pagastā esam palikuši pēdējie lielākie saimniekotāji, kuri nodarbojas ar lopkopību. Diemžēl ceļi ir drausmīgi. Šovasar ceļš nogreiderēts tikai vienu reizi, kaut gan paredzēts to darīt vismaz trīs reizes. Ar lielu lūgšanos nogreiderē. Pats arī greiderēju, lai gan nedrīkst to darīt. Bet, nedod Dievs, pienāks diena, kad man atteiks braukt pēc piena. Ziemas periodā ar tīrīšanu arī ir, kā ir. Pats ne vienu vien reizi tīrīju, lai varētu iebraukt piena mašīna. Ceļš ar lielu kritumu, ziemā ļoti slidens. Esmu sacījis vadībai, ka tur vajag uzbērt pāris kravas, lai būtu lēzenāka, drošāka braukšana. Cerams, ka jaunajā novadā kaut kas mainīsies. Par iepriekšējo pašvaldību nevaru teikt ne ļoti sliktus vārdus, ne arī ļoti labus. Jā, sadarbojāmies, piemēram, atļāva mums pagājušajā gadā nozāģēt kokus, kas traucēja ceļam. Bet gribētos lielāku sapratni un atbalstu. Visiem grūti ar naudu, bet bedrītes jau nu varētu aizlāpīt vai vienkārši nogreiderēt mēnesī reizi. Tagad esam Rēzeknes novadā, jaunā vadība vēl nav ne redzēta, ne dzirdēta mūsu pusē. Mēs, Dekšāres pagasts, jau esam pieraduši būt pabērna lomā, tā arī dzīvojam.”
KONKURSA “SĒJĒJS 2021” LAUREĀTS
Nesen tika sveikti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2021” laureāti, viņu vidū arī Lauris Ikaunieks. Z/s “Druvas” saimnieks tika nominēts kā “Jaunais veiksmīgais zemnieks“. “Negribēju piedalīties konkursā, bet uz to uzstāja un iedrošināja Jauno zemnieku klubs. Viens no augstākajiem Zemkopības ministrijas apbalvojumiem iegūts ar draugu palīdzību un pieteikšanu. Paldies visiem, kas man palīdz, atbalsta, kā var! Balvas pasniegšanas ceremonijā patiesi izjutu iekšēju pacēlumu, gandarījumu,” saka laureāts. Saņemto naudas balvu Lauris ir nolēmis izlietot gan saimniecības attīstībai, gan kādam ceļojumam jau tuvākajā laikā. Viņš ar pārliecību teic, ka katram cilvēkam ir jābūt plāniem un sapņiem. Arī Laurim ir daudz ideju, ko pagaidām nevēlas atklāt. Lai tās rod piepildījumu! Jāpiebilst, ka 6. novembrī televīzijas kanālā “TV3” tiks demonstrēts raidījums par konkursa “Sējējs 2021” laureātiem un viņu apbalvošanu.
Pie Laura Ikaunieka “Druvās” viesojās
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri