Par daleibu kolektivā stōsta
Andris Eriņš
: – 2003. godā beju par Drycānu kulturas noma vadeitōju. Tei beja muna iniciativa izveidōt videjōs paaudzes deju kolektivu. Uzrunōjom kaidus 22 cylvākus, un mes uzreiz pylnu sastōvu izveidōjom. Uzaicynōju Silviju Boktu par vadeitōju. Jei gon tymā laikā nabeja ar tautu dejom nikai saisteita, tik daudz kai skūlas godūs kolektivā beja dejōjuse. Bet tymā laikā jei mōcēja sporta dejas, balles dejas. Jei pīkryta. I tai mes nu 2003. goda rudiņa asam “Jumalo”. Nūsaukums gon laikam rodōs pēc goda. Kolektivā ar sīvu dejojam nu pošim pyrmsōkumim.
– Kai rodōs nūsaukums “Jumalo”?
– Kai reize tymā laikā mes gatavōjom kaut kaidu svātku programmu, kur beja taida deja “Jumalo”. Šys vōrds ir saisteits ar lauku dorbim, ar ražeibu. Kolektivā ari mes bejom kaidi četri pīci zemnīki. Nūbolsōjom par šū nūsaukumu. Jā, un patīseibā mums vysus godus ir bejis pastōveigs kolektiva sastōvs, tagad nadaudz ir mainejīs. Bet pamatā beja tikai pracātī pōri voi kūpā dzeivojūšī. Tagad asam ostoņi pōri, visi pōri ir vīnas gimines, mōjsaimnīceibas cylvāki.
– Kū jyusim personeigi nūzeimej dejōšona?
Andris Eriņš:
– Tei ir taida loba laika pavadeišona. Ļūti satureiga, jāgpylna sevis aplīcynōšona kusteibā. Maņ ar sportōšonu naz kai vairōk nasanōk, gribēju volejbolu spēlēt kaidā senioru komandā, bet Drycānūs komanda nasaveidoj. Kusteibom deju kolektivs ir ļūti, ļūti nūdereigs. Es nimoz načeikstu, kaut ari reizem pēc kaidim lauku dorbim rōdīs: “Ak Kungs, lobōk uz divana mīreigi…” Bet, kod atnōk mēginōjuma dīna, zini, ka tymā vokorā tev ir papyldus izakustēšonōs. Maņ nav tai, ka es byutu pōrsasēdējis pi datora vai pi golda, maņ kusteibu ir gona. Bet deju kolektivs taidu lobu papyldynōjumu dūd.
Aina Eriņa:
– Dejōšona ir atslūdze. Rōdīs, vokorā pyrms dūšonōs uz mēginōjumu taids nūgurums, ka nasagribīs nikō, kaut atcaltu tū mēginōjumu… Bet tod sasasparojīs, sasagērbīs, pajem deju kurpes, aizbrauc uz kulturas nomu, un vyss dīnas dorba smogums ir pazudis. Esi atsaslēdzīs nu vysa un vari lēkt, skrīt un dejōt. Vysu laiku mums beja videjōs paaudzes deju kolektivs, tod spareigi beja jōdoncoi, jo mes ar veiru bejom vīns nu vacōkajim pōrim. Tagad asam senioru deju kolektivs. Dejōšona ir dvēselei un mīsai pateikama atslūdze pēc dīnas dorbim. Un dorba laukūs patīšam pīteik. Par saimnīkōšonu stōsta
Andris Eriņš
: – Tagad zemnīku saimnīceibas īpašnīks ir myusu dāls Artūrs. Es asu pyrmais strōdnīks, kai vīnmār lapni paziņoju. Bet myusim dorbi dīzgon sadaleiti: graudu, rapša audzēšona ir Artūra pōrziņā. Es tikai paleidzu ražas nūvōkšonā. Bet mes ar sīvu audzejam kartupeļus, dōrzeņus. Mes šōs divas lauksaimnīceibas nūzares paraleli vērzom, vīns ūtram īpaši natraucejūt, bet tikai vīns ūtru atbaļsteidami. Kartupeļus audzejam ostoņu leidz 10 hektaru plateibā. Pagōjušajā godā īstōdēju zamōkōs vītōs, un divi ar pusi hektari kartupeļu izsleika tikai vīna leita dēļ, kas beja 9. junijā. Šūgod kartupeļus īstōdeju augstōkōs, sausōkōs vītōs, un – še tev! Rikteigs sausums klōt! Bet navaru žālōtīs. Raža, prūtams, mozōka nakai cytim godim, bet vērs videjōs ražeibas Latvijā.
– Kur jyus kartupeļus realizejat?
Andris Eriņš:
– Mums ir leigumi. Dīzgon seņ daudz pa izgleiteibas īstōdem vodōjom, bet, kai zynoms, tagad tī ir lelō īpērkumu pakete, tur līn īkšā vairumtirdzneiceibas bāzes, un mes nu tō asam izgōjuši ōrā. Mums tagad ir dīzgon nūpītns ņēmējs SIA “Lekon” un kaidas pīcas sešas sabīdriskōs ādynōšonas īstōdes Rēzeknē. Mes nasažālojamēs.
Aina Eriņa
papyldynoj veira stōstejumu: “Nu dōrzeņim audzejam tū, kas ir vyspīpraseitōkais, – burkōnus, golda bītes, seipulus, kōpustus. Kotru kulturu stōdom vairōk nakai pushektara plateibā. Šūgod pat vairōk. Pīprasējums ir: kas tū kartupeli jam, tys gryb ari kaidu pīdevu klōt.
– Un kai ir ar ravēšonu?
Aina Eriņa:
– Vysaidōk. Pyrmū reizi, seviški burkōnus, uzreiz pēc sēšonas nūmyglojam, tod nazōļu nav kaidu pusūtru mēnesi. Tod ravejam pēc vajadzeibas. Cytkōrt pa divas reizes ar kapleiti iznōk pōrravēt, cytu reizi pīteik ar izvogōšonu, tod ap bīti vai burkōnu nikas daudz napalīk ravēt. Bet kōpustus tikai ravejam, tī nalītojam pretnazōļu indes. Kōpustu stōdeņus poša audzeju divōs syltumneicōs. Pēc tam tur tomātus un gurķus stōdom. Ja pats izaudzej stōdeņus, tu zini, kaidu škirni izaudzej. Dorbā paīt vyss laiks – pavasarī sēšona, vosorā apkūpšona, rudinī vōkšona, zīmā otkol fasēšona un tērgōšona.
– Vai maizeiti vēļ capat?
Aina Eriņa:
– Tagad tikai sovai saimei. Godōs, ka kaids pasyuta kōzom, gūdim, bet lelajai tērgōšonai vairōk nacapu maizi.
Andris Eriņš
ir ari grupas “Dricānu dominante” aizsōcējs. Jam jautōju, kai rūnās dzīsmes, muzyka, vōrdi? – Pats mēginōju saprast, kai atnōk melodija. Vīnkōrši pērksti atrūn, austeņa dzērd, kū es trinkškinoju uz gitaras. Pyrmōk ir melodija, tod atnōk teksts. Ir ari pa kaidai dzīsmei, kod teksts prīškā, un tod mēginoju likt melodiju. Bet kovida īrūbežōjumu dēļ šūgod beja tikai trejs koncerti, kur pīsadalejōs “Dricānu dominante”, un vyss.
– Paļdis par sarunu! Lai jyusim veiksme un radūšs nūskaņōjums!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu ERIŅU gimines albuma
Komentāri