Dārgie Kristum ticīgie!
Tuvojas skaistie Kristus Dzimšanas svētki. Advents ir strauji paskrējis garām, un ir klāt Ziemassvētku vakars – kūču vokors. Adventa četru nedēļu gaidīšanas noskaņa mums atgādināja, ka mēs gatavojamies uz tikšanos ar Dievu. Mēs steidzāmies šajā pirmssvētku laikā sagatavot sev tuvajiem un mīļajiem jaukas dāvanas. Visiem patīk dāvanas. Īpaši bērni ilgojas saņemt dāvanas. Vislielākā dāvana ir pats Dievs. Satikt Dieva Dēlu Bērnu Jēzu, saņemot dāvanas un dāvājot tās saviem tuviniekiem. Satikt Dievu! Caur dāvināšanu savās ģimenēs mēs satiekamies ne tikai cits ar citu, bet arī šajā brīdī mīļš viesis mūsu vidū ir Dievs.
Arī šogad mēs Ziemassvētkus svinēsim citādi nekā parasti. Ir dažādi ierobežojumi, jo slimība vēl neatkāpjas, un kopējos dievkalpojumos baznīcā varēs piedalīties tikai neliels skaits dievlūdzēju. Pārsvarā svinēsim, kopā lūdzoties savās mājās, savās ģimenēs. Ziemassvētku Vigīlijas vakariņas iesāksim ar svētku mielastu. Kad dienā būs paveikti visi sagatavošanās darbi, pievakarē uzklāsim Ziemassvētku Vigīlijas galdu, uz kura uzsegsim baltu galdautu un uz tā noliksim oblātes, kas simbolizē autiņos ietīto Bērnu Jēzu. Tad aizdegsim sveci, kas ir Kristus gaismas jeb Kristus klātbūtnes simbols. Tad kopā lūgsim Dieva svētību savai saimei. Tad dalīsimies ar oblātēm ģimenes locekļu vidū un novēlēsim cits citam Dieva svētību un laba vēlējumus. Tik sirsnīgs un svēts brīdis katram cilvēkbērnam. Tad mielosimies ar dažādiem svētku ēdieniem.
Vārds oblāte ir no latīņu valodas oblatus – veltīts/upurēts. Latgaliski sakām “kalada”, ko varētu tulkot kā svētki. Vārdu oblāte attiecina arī uz personu, kura ir īpaši veltīta Dievam vai īpaši veltījusies kalpot Dievam. Svētais G. Džakvinta ir teicis: “Oblātei jākļūst par labo maizi, kuru cilvēki var apēst.”
Mūsu Pestītājs Jēzus mūsu labā kļuva par cilvēku, lai būtu tik tuvs un labs kā maize, kuru katrs ticīgais var apēst. Kristus ir atstājis sevi zem maizes zīmēm, lai mēs ik dienas varētu smelties spēku Viņa mūžīgajā mīlestībā, tādēļ uz galdauta noliktās oblātes – svētītā maize ir paša Kristus dāvātās mīlestības simbols. Dalīšanās mīlestībā izpaužas tajā, ka mēs cits citam esam tik labi kā dienišķā maize, no kuras mēs ik dienas varam ņemt un dalīties.
Oblātes cep no augstākā labuma kviešu miltu mīklas speciālās metāla formās, kur iegravēts vai nu krusta attēls, vai arī silītē guldīta Jēzus Bērna attēls. Priestera svētītās oblātes Adventa laikā izdala ticīgajiem Ziemassvētku Vigīlijas svinīgajām vakariņām. Šīs ieražas pirmsākums ir pirmo kristiešu tā saucamās agapes (mīlestības mielasts). Pirms Sv. Mises tie sanesuši pie altāra dažādas ēdamās dāvanas – maizi, vīnu, augļus. Daļu no maizes un vīna izlietoja uzreiz, pārpalikušais tika izlietots pēc Mises kopējam mielastam. Daļu no šī mielasta dāvanām aizsūtīja uz mājām tiem, kuri bija slimi vai kāda cita iemesla dēļ nevarēja piedalīties Sv. Misē. Tas bija visu kopības un mīlestības apliecinājums.
Tagad plaši izplatīts ieradums ir kopā ar Ziemassvētku apsveikuma vēstuli sūtīt arī oblāti, it sevišķi saviem tuviniekiem uz ārzemēm. Lai oblāšu laušanas svētbrīdis ir vienotības un mīlestības zīme mūsu ģimenēm!
Miera pilnus Kristus Dzimšanas svētkus!
Pr. Māris LAURECKIS
Sarmītes STEPIŅAS foto
Komentāri