– Kāda bija tava motivācija iestāties Zemessardzē?
– Nav svarīgi, kāda ir nacionalitāte, Latvija ir mana valsts, kuru es mīlu un gribu šeit palikt. Es gribu, lai mani bērni augtu šeit, attīstītos un pilnveidotos mūsu valstī, nevis kaut kur ārzemēs. Esmu pārliecināta, ja cilvēks patiešām vēlas strādāt, tad var realizēt savu potenciālu savā valstī. Man jau ir 28 gadi, un, kad es mācījos skolā Daugavpilī, pie mums nebrauca Zemessardzes vai Jaunsardzes pārstāvji, lai stāstītu par lietām, kas saistītas ar valsts drošību, lai aicinātu pievienoties un darboties. Zinu, ka Rēzeknes pilsētas un novada skolās Jaunsardzes organizācija aktīvi darbojas. Runājot par Zemessardzi, mans vīrs, kurš ir profesionālajā dienestā, pamanīja manī patriotismu, ka man visu laiku kaut ko vajag, ka gribu sevi kaut kur ieguldīt, un pamudināja pamēģināt savu varēšanu Zemessardzē. Nolēmu pamēģināt. Protams, ka sākumā bija bail, saprotot, ka būs disciplīna, ka būs grūti, ka ne visi to var izturēt. Iesaistoties Zemessardzē, tu savu brīvo laiku velti ļoti nopietnām lietām, tā ir iespēja brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpēties par tās aizsardzību. Patiesībā darboties Zemessardzē ir interesanti. Es nožēloju, ka agrāk nezināju par Jaunsardzi un Zemessardzi. Varbūt, ja 18 gadu vecumā būtu iestājusies Zemessardzē, karjeras iespējas būtu lielākas. Bet tajā pašā laikā esmu apmierināta ar to, kas notiek manā dzīvē.
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
Foto no Anastasijas Plasas albuma

Komentāri