Konkursa uzdevums ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību un atjaunošanu, tā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, samazinot energoresursu patēriņu un uzlabojot cilvēku dzīves telpu.
Kādēļ šāds konkurss ir svarīgs?
Tas ir labs veids, kā pateikt paldies no valsts puses aktīviem projektu īstenotājiem un šo ēku iedzīvotājiem par rūpēm, par sava īpašuma sakārtošanu, veicināt zināšanu un labās prakses piemēru izplatīšanu, tas motivē pretendentus plānot un realizēt energoefektivitātes projektus, jo labam darbam ir jātiek arī uzslavētam. Konkurss ir labs iedvesmas avots citām ēkām, jo te var redzēt patiešām izcilus piemērus kvalitatīvai ēku atjaunošanai un iespaidīgus rezultātus energoefektivitātes rādītāju kāpumam. Ekonomikas ministrija 2022. gadā pasūtīja neatkarīgu izvērtējumu par visām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kas konkursā no 2011. līdz 2021. gadam ieguva pirmās vietas godalgu kā energoefektīvākās ēkas. Dati bija pat pārsteidzoši iespaidīgi – nevienā no desmit analizētajām daudzdzīvokļu ēkām kopējais enerģijas ietaupījums nebija zemāks par 60 %, bet lielākajai daļai tas pārsniedza 70 %, sasniedzot pat 80 % ietaupījumu. Šie skaitļi runā paši par sevi un apliecina, ka energoefektivitātes projekti dod reālu finanšu ietaupījumu šo ēku iedzīvotājiem, kas ir īpaši būtiski augošo enerģijas cenu kontekstā.
Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
“Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”; “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve”; “Energoefektīvākā publiskā ēka”; “Energoefektīvākā vienģimenes ēka”; “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka”. Pieteikties konkursā var ne tikai daudzdzīvokļu ēkas, bet arī privātmājas, kā arī uzņēmumi (ražošanas, biroja ēkas, pat veikali un noliktavas), pašvaldības un valsts iestādes, ja tur veikti energoefektivitātes darbi. Pirms 11 gadiem, kad sākās konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, daudzdzīvokļu ēku renovāciju bija uzņēmušies tikai daži desmiti drosminieku. Šodien atjaunoto ēku, ne tikai daudzdzīvokļu, bet arī valsts, pašvaldību un uzņēmumu ēku, skaits jau mērāms tūkstošos. Un visās šajās ēkās bez izņēmuma ir panākts pozitīvs efekts, daudzos gadījumos tas ir izrādījies pat lielāks par gaidīto – ēkas ir padarītas pieejamākas un energoefektīvākas, kas nozīmē arī ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Turklāt šobrīd mēs sastopamies ar vēl nebijušiem izaicinājumiem, kurus rada aizvien lielāka atkarība no energoresursu importa, kā arī nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas. Ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir vērtīgs līdzeklis šo problēmu risināšanai. Tajā pašā laikā labākas un energoefektīvākas ēkas uzlabo arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vienlaikus nodrošinot labāku iekštelpu komforta līmeni un videi draudzīgas darbavietas.
Sagatavoja
Marina TETARENKO
Komentāri