Krišjānis Norvelis nāk no Viļāniem, tur savulaik apguvis klavierspēli mūzikas skolā. Skolas gados muzicējis jauniešu rokmūzikas grupā Latgales LIS kultūras namā Radopolē, kur savulaik bija ļoti bagāta kultūras dzīve. Viņš teic: “Tāds īsts paipuisītis nebiju, bija pa kādam nedarbam, bet lielus grēka darbus sastrādājis neesmu. Mans draugs Juris Baronskis ļoti gribēja dziedāt, brauca uz privātstundām Rīgā, vēlējās iestāties Mūzikas akadēmijā. Braucu viņam līdzi aiz ziņkārības – ko viņš dara, kas tur notiek? Mani uzrunāja vide, atmosfēra. Iepatikās pats process. Paņēmu pāris privātstundas, mēģināju iestāties akadēmijā. Diemžēl man tolaik nebija nekādas vokālās sagatavotības, nekādas tehnikas, bet sapratu, ka vēlos piederēt šai mākslas pasaules daļai, iestājos Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur aizvadīju četrus mācību gadus, ieguvu ļoti labus muzikālos pamatus. 3. kursā jau paralēli mācījos Mūzikas akadēmijā pie profesora Antipova (Krišjānis Norvelis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Gurija Antipova vadībā un ieguvis maģistra grādu pie prof. Anitas Garančas. 1991. gadā kļuvis par Grand Prix laureātu Jāzepa Vītola Starptautiskajā vokālistu konkursā. Saņēmis Herberta fon Karajana stipendiju un iespēju stažēties Vīnes Valsts operā 1998./1999. gada sezonā, savukārt 2002. gadā ieguvis “Aldara” starptautisko gada balvu operai). Tie bija ļoti vērtīgi gadi.”
Jāgūst gandarījums no paša darba
Kā tas ir, kad nejaušība maina dzīvi? Kā tas ir, kad tu uzdrošinies darīt vairāk nekā reālajā situācijā varētu? Iet, riskēt, daudz strādāt. Un uzvarēt. Vispirms sevi, savu nedrošību. Pēc tam – gūt uzvaras valsts un pasaules līmenī. Tāds ir stāsts par vienkāršu un ļoti atbildīgu cilvēku, pasaulslavenu operdziedātāju Krišjāni NORVELI.
Komentāri