– Kai jyus sveces taisot?
– Ja runojam par garajom voska svecem, es saprotu, ka, lai tōs izgatavōtu, tōs vajag mērcēt. Kai jau vysi mes, es ari skatejūs YouTube kanalu un saprotu, ka ļūti daudz voska jōpīkausej, ka tys ir dorbītilpeigs un lāns process. Vysu laiku voskam jōbyut siltumā, lai tys byutu škidrys. Īmērci dakti, izjēmi, pagaidi, kamer apkolst, tod otkon īmērci, un tai, kamer svece izaveidojās. Pošam vysu laiku jōbyut uz vītas. Bet šōs sveces ir lītas formeņā, un tys nūzeimej kū: salyki daktis, izkausēji vosku un salēji un pēc kaida laika izjem ōrā nu formenis. Tys naaizjem tik daudz laika.
– Sveču formeites (veidnes) var nūpērkt?
– Jā, ari dakts. Myusdīnōs var vysu nūpērkt, vīn jōpameklej internetā, tī vysu var atrast. Formeņas ir dažaidas, ari daktis dažaidas (jōsaskotōs diametra izmāri).
– Kur jemit vosku? Napērcit taču…
– Nā, napērku! Pagaidam izagrūzūs ar sovejū. Vosks, kas ir nu atvōkōjumim, ir pavysam gaišs. Bet ir biškūpi, kurim ir mozōk bišu strūpu, tod jī sasvīž kotlā gon atvōkōjumu, gon tymsū vosku. Tod rezultatā iznōk tymss vosks. Reizem kaids atnōk pi manis un vaicoj, kū es asu pīlykuse klōt tam voskam, ka jys ir tik gaiši dzaltons. Kod mada kārei nūjem aizvōkōjumu, tys skaitōs teirōkais vosks, jys lobōk der kosmetikā. Tymsais vosks nūzeimej tū, ka bites tī ir dzeivōjušas, ka vairōkas paaudzes dzymušas. Taču nu tymsōkō voska gatavōtas sveces ir aromatiskōkas. Jōs vairōk smaržoj! Kod tymsōs šyunas teik izkausētas, palīk tymsō čaga, tod atkol vēļ ūtrū reizi spīžu vosku nu tōs.
– Kod nu mada kāres atvōkōjums nūjimts, pi atvōkōjuma taču palīk mads...
– Jā, tai ir. Rudiņs pusē šūs atvōkōjumus iznasu škyunī, un bites visu izteirej, ka palīk sauss. Tod vysu sasvīdi mucā, iztacynōji vosku. Nu tīm gaišajīm atvōkōjumim napalīk pat čagas. Bet nu tymsūs šyunu palīk čagas, tod tōs čagas līc preses kausētovā.
– Bišu rāmeišim tod vajadzeigas jaunas šyunas. Voi tōs plōksnes pērcit?
– Plōksnes napērku, es jōs īmainu, lai varātu bitem likt. Maņ ir izkausēti voska rituļi, un ar tīm braucu uz biškūpeibas veikalu, kur ari samainu. Cik kilogramu voska, tik pretī sajemu plōksnes. Tod plōksnes tīk lyktas rāmeišūs un atpakaļ īškā strūpūs.
– Kai tūs voska rytuļus daboj gotovus?
– Kod vosku kausej, ir lels spaņs voi kotls, – kai nu kurs izmontoj, kurā īlej yudini. Tod vosks nu tōs voska kausētovas satak traukā un sacītej. Yudiņs traukā palīk apakšā, bet voska rituļs ir augšā. Ir speciala voska kausētova, kurā lejās yudiņs: nu apakšas īt tvaiks, tod tvaiks kreit iz voska, un pa vīnu caurumu vosks tak ōrā un ītak traukā ar yudini. Jo ja vosks tecēs sausā traukā, tod jū nu tō nadabōsi ōrā, naatkaseisi nūst. Parosti nōkamajā dīnā yudini nūleju un spaņi apgōžu, tai iznōk voska rituļs.
– Tōs ir tagadejōs tehnologijas. Bet kai seņōk beja?
– Maņ vacōmōte napaspēja tū pastōsteit. Tod maņ kai mozam bārnam tys nainteresēja. Vacōmōte turēja bites, agrōk kotrā sātā beja pa kaidam bišu strūpam. Un kod mes, mozi bārni byudami, uz klēts augšas pakōpem, atcerūs, augšā beja bišu rāmeiši, šyunas, bet tī stōvēja ari… zōrks. Mes tur naleidom spēlētīs. Vacaistāvs ar vacūmōti vīnmār streidējōs, kuram tys zōrks byus. Tod saceja, kurš pyrmais nūmērs, tam byus. Vactāvs pyrmais nūmyra. Vactāvs pats beja taisējis tū zōrku. Myusu seņčim jau laiceigi beja sagatavōts gon zōrks, gon mērstamōs drēbes… Bet ustobas augšā gon kōpem spēlētīs, myusus tod navarēja nu turīnes dabōt prūm… Es mōcejūs Vecbebru Biškūpeibas skūlā. Pyrmais gods maņ beja naklōtīnē, un tī mōcēja dorbōtīs ar voska kausētovu. Bet tagad dūmoju: tīm, kam nav mōjōs tōs lelōs voska kausētovas, kai jī dora? Pat nazynu – lobs jautōjums… Es nazynu ari, kai senatnē vosku ritulim kausēja. Parosti, lai vosks rostūs, vajag tvaikam byut. Naspēšu atbiļdēt! Kod poša sōku ar bitem nūsadorbōtīs, vacōsmōtes vairs nabeja, ari vactāva. – Kas jyusus pamudynōja pīsavērstīs biškūpeibai? – Eistineibā tys beja tāvs. Jys vīnam brōļam saceja – ej par bitinīku. Nā, naīšu! Aizgōja strōdōt meža nūzarē. Tod ūtram brōļam saceja – ari jys nagribēja. Bet tod 2009. godā sōcēs krīze, un maņ dzeive Reigā sasagrīzēs sovaidōk, nakai es beju gribējuse. Un tod vīnkōrši jēmu un īsastōjūs Vecbebru Biškūpeibas skūlā. Kai jau saceju, pyrmais gods beja naklōtīnē. Sōku mōceitīs. Nu bitem maņ beja baist, bet beja pasnīdzējs Kārlis Skujiņš, un es pi jō praksē aizbrauču. Jys man saceja: “Bet tev labi saīt!” Es laikam kaidus trejs godus pi jō brauču, leidz tam breižam, kod saprotu, ka sovom bitem napalīk laika. Tagad mes tikai sasazvonom. Es kōdreiz nu jō pērku bišu mōtes, bet jys mani apmōcēja bišu mōtes audzēt – tagad jys nu manis tōs pasyuta. Tys ir taids gandarejums, ka pasnīdzējs nu manis pērk!
– Taitod jyus atsagrīzet nu Reigas atpakaļ Latgolā…
– Jā! Ja kōdreiz pēc 12. klases maņ beja nūstōja – prūjom nu Latgolas, ka tik Reigā, un vīnolga kur strōdōt, vīnolga kū mōceitīs, ka tik prūjom. Ja maņ tod kaids byutu sacejis, ka atsagrīzšūs atpakaļ Latgolā, laikam tod byutu atbiļdējuse: “Kas jyus kerti, voi?!” Bet dūmas un prōts ar godim mainōs. Tod tu saprūti, ka Reigai – nā. Kod atbraucem atpakaļ uz Latgolu, beja nostalgija pēc Reigas, kaut kas vylka, bet ar godim tys nūploka.
– Ir ticējums, ka veiksmeigam bitinīkam ir spolvainas rūkas…
– Dūmoju, ka galvenais – ir jōpateik sovs dorbs. Maņ ir ar kū saleidzynōt, kōdreiz strōdōju lelā starptautiskā kravu pōrvodōjumu uzjāmumā, tod par debitori grōmotvedi. Tagad, kod asu dobā, prūtams, es vairōk nūsastrōdojūs, nūsaskrīnūs, breižim nav laika mutes nūmozgōt, paēst, izagulētīs, bet tys gandarejums ir nanūvērtējams.
– Cik jyusim dravā strūpu?
– Ir bejuši 200, bet pošlaik – 100. Tai kai gribīs atpakaļ tikt leidz 200 strūpim. Bet sōču ar pīcim strūpim, pamozom izauga drava. Eistineibā ļūti labi, ka sōču ar pīcim strūpim. Kod esi izamōcējīs – oh, nu tik var kertīs pi dorba – dūmōju. Nā! Gribēju vēl projektā leist, un, ja byutu pajēmuse uzreiz symts strūpus, kū es zaļš gurkis īsōcējs byutu darejuse? Tod nazynu, kai byutu bejs… Jo vyss nōk ar pīredzi, un golvonais, ka kotru godu nōk kaida jauna pīredze. Līkās, kū jau šūgod īsamōceišūs. Nā, atīt kaut kaida jauna zynōšona voi atklōsme par bitem, kai jōstrōdoj.
– Cik godus jyus bitineica?
– Vairōk nakai desmit. Ir bejis ari punu, vai, cik daudz… Dorbs ir fiziski smogs. Bites, prūtams, kūž, bet maņ ir kostims kai skafandrs, cimdi, zōboki. Jaunō paaudze nōk paleigā pi mada īgyušonas, fasēšonas.
– Voi bitinīkim ar birokratiju nav jōsaskarās?
– Jā, ir papeiru byušonas, dokumentu aizpiļdeišona. Kōdreiz beja biologiskō zemnīka statuss, brauce pōrbaudes. Bet vosorā jōstrōdoj, kod raksteisi papeirus? Grybātūs jau kaidā projektā īsasaisteitīs, bet nav laika. Maņ bitem ir sešas nūvītnes – Rūžkolnūs, pi Kolupa azara, pi meža molas, kryumōjim. Kod cylvāki maņ prosa, kaidu zīdu mads, – tī ir daudzu zīdu mads, navaru pasaceit. Jā, beja ari sovulaik griķu mads. Bet ar grikim ir gryutōk, īprīkšejā plānōšonas periodā beju kai biologiskais zemnīks, un tī nūteikumi – divus godus sēj, trešajā tev vajag nūmaineit kulturu. Kai nūmaineju – īsēju sinepes un faceliju, tai pēc tam teirumā nazōles pīauga. Un kod otkon sēju tī griķus, tī naauga. Beigōs zaudejumi. Tagad jaunais plānōšonas periods, tagad maņ vīglōk iznūmōt zemi, kur izlikt bišu strūpus atbylstūši nūteikumim. Bet vyss ir labi!
– Paļdis par sarunu!
Kai pošam izgatavōt sveces?
Vosku kausej yudiņs peļdē. Kotlā īlej yudini, un tī īlīk trauceni ar vosku. Kotlu līk uz plīts un sylda. Yudiņam sasylstūt, ari vosks traucenī sōk kust. Likt trauceni ar vosku uz līsmes un taidā veidā kausēt vosku nabyutu prōteigi – tys var pīdegt un dyumōt. Izkauseitū vosku lej formas veidnē. Ja lej ļūti korstu vosku, tod tys precizi aizpylda kotru formeites spraudzeni. Ja veidnē lej nadaudz padzysušu vosku, tod veidojās nūapaļōtas formas svece. Sveces dakti īvītoj veidnē pyrms voska līšonas. Lai svece dagtu ar gaišu līsmi, daktei jōbyut tikai nu kūkvylnas dīgim. Ja byus kaids sintetisks dīgs, tod degšonas laikā dakts golā veidōsīs malns bumbuleits un līsme dyumōs. Kod svece piļneibā atdzysuse, tū izjem nu veidnes. Un, prūtams, dadzynojūt sveces, vīnmār padūmojit par drūšeibu, naatstōjit dagūšas sveces bez uzraudzeibas!
Iz vēstures
Biškūpeiba ir vīna nu senōkajom cylvāka saimnīcyskōs darbeibas izpausmem. Madam un voskam senūs laikūs beja augsta vērteiba, tūs izmontōja maiņas tērdznīceibā. Ir pōrōk moz vēsturisku līceibu par pošim pyrmsōkumim, par tū, kai cylvāks sōka dorbōtīs ar bitem, kai sōka īgyut madu. Taču leidz myusdīnom sasaglobōjušīs zeimējumi uz olu sīnom Spanijā, kas rodušīs pyrms 15–10 tyukstūšim godu pyrms myusu eras. Pošā sōkumā madu savōce nu savvaļas bitem kai medejumu, atstōjūt bites būjāejai. Pamozom cylvāki īsavuicējōs ar bitem reikōtīs saudzeigi, pajemūt tikai daļu mada, pōrejū atstōjūt bitem pōrzīmōšonai. Vālōk bišu kūkūs, kurūs dzeivōja bišu saimes, īcērta zeimes, tai apzeimejūt sovu īpašumu. Pamozom biškūpeiba atsateistējōs – bitem jau beja bluķu strūpi, cylvāka mōju tyvumā tyka īreikōts bišu dōrzs jeb drava. Tīši vyduslaikūs biškūpeibai Eiropā beja īpaši svareiga lūma. Mada un voska vērteiba tērgā beja lela. Tai tys turpynōjōs leidz pat 16. godsymta beigom, kod pagrimumu biškūpeibā, taipat kai lelus pūstejumus saimnīcyskajā dzeivē nūdareja Trejsdesmitgodu karš. 18. godsymtā Eiropā kliva populars cukurnīdru cukurs, un tys sōka konkurēt ar madu. Ari bišu voska sveces nu tērga pamozom izspīde tauku sveces un petroleja. Kai līcynoj vēstures fakti, tod pyrmōs sveces cylvāki īdedze trešajā godu tyukstūtī pyrms myusu eras. Pēc tam godsymtim ilgi sveces beja vīns nu golvonajim gaismeklim telpōs. Šudiņ sveces vairōk izmontoj nūskaņōjuma un svātku radeišonai, tōs teik dadzynōtas bazneicōs un kopūs, ari tod, kod pazyud elektreiba, mes meklejam sveci. Ja agrōk sveces tyka taiseitas nu bišu voska, tod tagad ari nu parafina, stearina, sojas voska. Prūtams, bišu voska sveces ir daudz vērteigōkas – tōs nav kaiteigas cylvāka veseleibai, dag ilgōk, ir aromatiskas. Jōatcerās vīn, ka parafina sveces dagūt izdola ari toksiskas vīlas.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri