Dzejniece, brīnišķīga organizatore un izdevēja, daudzu gadu garumā viņa atbalstīja gan latviešu, gan krievu literātus Latgalē un sasaistīja viņus stiprā radošā saitē. Olga Orsa nebija redaktore amatā, viņa oficiāli nevadīja nevienu studiju vai kādu citu literāro biedrību. Daudzus dzīves gadus Olga veltījusi darbam Rēzeknes novada pašvaldībā. Un daudzu gadu garumā izdeva literāro almanahu “Rēzekne” – tāpat kā sauc pilsētu, kurai Olga dāvāja savu sirdi un visu savu mūžu. Olga Orsa dzimusi Lipuškos, Rāznas ezera krastos. Tur viņa radusi arī savu pēdējo mājvietu. “Jau pagājis gads, kopš mēs dzīvojam bez mūsu Olgas, bez mūsu dzejiskās dvēseles no lakstīgalu puses – Lipuškiem,” uzrakstīja mūsu autors Viktors Grebeņuks. Atcerēties Olgu Orsu viņas nāves gadadienā uz Lipuškiem tika aicināti ne tikai radi, bet arī draugi, dzejnieki – dzejas mūzas apskautie kolēģi. Mākoņkalna tautas namā uz dzejas pēcpusdienu sapulcējās tie, kuri atceras Olgu Orsu un gribēja pastāstīt par viņu, palasīt viņas dzeju. Dzejas pēcpusdienu iesāka Mākoņkalna tautas nama folkloras kopa ar skaistu, sirsnīgu dziesmu latgaliešu valodā. Pateicoties vietējiem iedzīvotājiem un tautas nama vadītājai Skaidrītei Beitānei, šajā dienā Lipuškos valdīja īpaša atmosfēra – atmiņu un mīlestības, dzejas un dvēseliskās harmonijas atmosfēra. Skanēja dzeja un atmiņas, vietējās saimniecītes parūpējās par gardu cienastu viesiem. Bija daudz atmiņu un puķu, kas gūla uz Olgas Orsas kapa.
Un tāpat lapa virpuļos,
Un spožās zvaigznes kautri klusēs,
Un lakstīgalas dziesma līs,
Bet ligzdā lielais dumpis dusēs…
Gaļina MASLOBOJEVA
AUTORES foto
Komentāri