– Kā radās ideja atvērt bērnu ballīšu telpu?
– Ideja radās jau pirms kāda laika, 2025. gada ziemā, un tik ļoti aizķērās, ka nevarējām nepamēģināt. 2024. gadā pārvācāmies uz šo pusi, tuvojās meitas otrā dzimšanas diena un bija vēlme svētkus svinēt kādā speciāli bērniem paredzētā vietā, bet Viļānos vai tuvākajā apkārtnē nekā tamlīdzīga nebija. Attiecīgi, ja vēlamies svētkus svinēt kādā bērnu telpā, tad jābrauc uz Rēzekni, Preiļiem utt.
– Pastāstiet par nosaukumu!
– Viss, kas attiecas uz “Tukānu”, ir stāsts par mums un mūsu ģimeni, arī nosaukums nav izņēmums. Pagājušajā vasarā nopirkām meitai lielo dzīvnieku enciklopēdiju, un viņu ļoti sajūsmināja papagailis tukāns. Viņa ļoti smieklīgi izrunā šo vārdu, tā arī ideja par nosaukumu pati atnāca pie mums.
– Kāpēc uzņēmējdarbībā izvēlējāties tieši šo virzienu?
– Ir sajūta, ka virziens pats izvēlējās mūs, jo brīdī, kad pie mums atnāca šī ideja, viss sāka notikt tā, lai tā tiktu īstenota. Mūsu pārliecība ir par to, ka dzīve nav tikai lielpilsētās. Mazpilsētās un lauku reģionos ir cilvēki, ir jaunās ģimenes, un pēdējā laika tendences rāda, ka lauku reģioni piedzīvo sava veida renesansi.
– Cik laika un pūļu ieguldīts? Kāds bija lielākais izaicinājums?
– Šis ir ļoti interesants jautājums. To jau tā īsti pat nevar izmērīt. Pirmās praktiskās lietas tika izdarītas 2025. gada vasarā – atrastas telpas un reģistrēts uzņēmums. Kas attiecas uz pašu telpu iekārtošanu, visa praktiskā darbošanās notiek vien no šī gada janvāra, kad parakstījām telpu nomas līgumu un saņēmām telpu atslēgas. Lielākais izaicinājums ir laiks – ir sajūta, ka tā vienmēr ir par maz.
Ilze SONDORE

Komentāri