M. Sprindžuks pavēstīja, ka ministrija arī saņem trauksmes ziņojumus par dažādām nebūšanām Rēzeknes pašvaldībā. VARAM vērtēs, kuram jāuzņemas atbildība par to, kādā situācijā šobrīd nonākusi valstspilsēta. “Mums ir jāsaprot cēloņi, kurš ir atbildīgs par šo situāciju, un tad jālemj, kam jāuzņemas faktiskā atbildība – vai tā ir izpildvara, vai domes priekšsēdētājs, vai visa dome, un tad to lemj Saeima. Bet viennozīmīgi pie šādām sekām sausām kājām iziet nevarēs, kādam būs jāatbild, un VARAM savu darbu izdarīs līdz galam,” solīja ministrs Māris Sprindžuks. Ja, piemēram, grāmatvedis “nav redzējis sarkanās lampiņas”, neinformējot tiešo vadību par finanšu grūtībām, un “deputāti dzīvo kā aitas pļavā, neko nezinot, turpina gāzēt”, tad izpildvarā ir kļūme. “Ja ir bijis otrādi – ja informācija bijusi, bet deputāti nav informēti, nav lēmuši, nav pieņēmuši korektīvas darbības, tā būtu mēra atbildība. Ja ir trešais variants, ka deputāti saņēma informāciju un teica – gan jau mums palīdzēs, tad ir deputātu atbildība,” skaidro ministrs. Ministrija izvērtējumam veltīšot vairākas nedēļas vai mēnešus. “Te ir arī morāles jautājums. Kuģim, kas netiek vadīts, vai komandai, kurā ir iekšā vīruss, vienkārši dot naudu caurā maisā ir amorāli. Ir svarīgi, ka tur notiek būtiska sakārtošanās. Svarīgi, vai politiskais sastāvs to var izdarīt,” turpināja ministrs. Viņš ar nožēlu atzina, ka pagājušajā nedēļā vairākums deputātu noraidīja mēra demisijas pieprasījumu: “Sanāk, ka deputāti joprojām neatzīst kļūdas. Arī šī situācija liek lemt, vai dome ir spējīga adekvāti novērtēt situāciju. Tāpēc neizslēdzu variantu, ka varētu būt jālemj nevis VARAM, bet Saeimai, atlaižot šo domi, jo tā ir totāla bezatbildība. Pilsēta ir gāzējusi, nav īsti skaitījusi savus resursus, un arī budžeta vadība ir zem jebkuras kritikas,” tā ministrs. Bez finansiāla seguma ir nevis 1,3 miljoni eiro, ko pašvaldība lūgusi valdībai aizdot, bet pašvaldības saistības šogad ir 5,6 miljoni eiro dažādos jau uzsāktos projektos. “Pie 44 miljonu eiro budžeta tā ir ļoti liela naudas nepietiekamība,” secināja ministrs. “Ir ļoti sarežģīts laiks gaidāms, kā šo visu izstrēbt, jo tie ir Eiropas fondu projekti – nerealizējot vienu vai otru projektu, sekas ir vēl dārgākas.” Pašvaldība arī vairs nevar aizņemties algu apmaksai – likums to neļauj darīt, ja pašvaldības aizņēmumu limits pārsniedz 20 % no budžeta. “Tad ir finanšu stabilizācija un cita lietu kārtība, kad lēmumus pieņem Finanšu ministrija – kādās porcijās un kādiem mērķiem naudu piešķir,” skaidroja M. Sprindžuks. Ministrs uzsvēra, ka visām pašvaldībām šogad bija jāpieņem “grūts budžets”, taču, ja ir vērojams kāda projekta sadārdzinājums, nekavējoties ir jāreaģē un jāatsakās no citām lietām. “Rēzeknē šī vienkāršā loģika nav strādājusi,” atzina VARAM ministrs. Sagatavoja
Ilze SONDORE
Komentāri