Poši sōkumi: meici, kamer slapņa mugura
Kai tod Vitai Seņkānei rodōs ideja par maizes cepšonu? Izarōdīs, vyss nōk nu bērneibas. Vita stōsta: “Bērneibā kaidu laiku mes dzeivōjom Skrīverūs, Aizkraukles pogostā, pi tantes Skaidrītes Krampānes, munas vacmammas brōļa sīvas. Jīm sovu bārnu nabeja, tōpēc jī myusus uztvēre kai mozbārnus. Ari es jū uzskateju par vacmammu. Tymā laikā mōcejūs trešajā klasē, apmāram godu tī nūdzeivōjom. Tantei gribējōs sovas omota prasmes kaidam nūdūt tōļōk, tō-pēc jei maņ mōceja daudz kū – sīru vōreit, boltmaizi cept, maizi meiceit. Atcerūs, meicēju maizi un pukstēju: cik ilgi vēļ? Bet jei maņ saceja: “Nē, mīci! Mīci, mīci, kamēr slapja mugura būs!” Un es meicēju. Jei cepe maizeiti opolajā krōsnē “protvinkā” (cepešpannā). Bet maizeite beja tik garšeiga, tik sōteiga! Jei cepe soldskōbū maizi. Nu tod nedeļu divas tū maizi ēdem. Gorūzeņa vysod beja apdaguse. Kai īraugu izmontōja sakasneiti. Tantei beja sova maizes recepte, bet daudz kas nōce nu izjyutom. Jei saceja: “Navar grams gramā nūmēreit, ka konkreti jōbyut tik un tik. Ir jōjyut.” Maizes meikle jōmeica tik ilgi, kamer pi rūkom vairs nalypst. Taidi beja muni pyrmī maizes pamati. Tantei jau 93 godi, šū-breid jei dzeivoj pi munas mamas piļsātā. Tante kolhoza laikā beja brigadere. Bet jei vysod ar bārnim prota atrast kontaktu, beja pateikami pi jōs dzeivōt. Paļdis par tū, kū jei maņ īmōceja! Pat gūvi maņ īmōceja slaukt! Stoļerovas pogosta Rosicā īsaprecējūs. Pagōjšgod jau beja 25 kūpdzeives godi. Muna ūtrō padūmdevēja maizes cepšonā beja veiramōte Marta Seņkāne, nu jau jei myužeibā. Jei vysu laiku cepe maizeiti.”
Kuri miļti lobōki?
Mōjōs elektriskajā cepeškrōsnē Vita Seņkāne sovulaik ir izmēginōjuse daudzas maizes receptes. “Bet muna dūma ir cept taidu rudzu maizi, kaidu senči ēde, kod nalyka klōt nikaidu rudzu īsolu, E-pīdevas, bet beja tikai parostais īraugs, cukurs, sōļs, miļti, yudiņs un pošu salaseitī kimini. Pārņgod studiju laikā akademijā vajadzēja izstrōdōt kursa dorbu, tymā es aplyukōju treju veidu miļtus – pētēju, kurim ir lobōka capamīpašeiba. Beja pajimti Dūbeles rudzu miļti, tod Veselavas pogosta saimnīceibas SIA “Sidrabi” rudzu miļti un myusu vītejī – “Liepkalnu” miļti. Pēc garšas un īpašeibom vyslobōkī beja Ogres miļti. Kōpēc tai? Maizei na vysas rudzu škirnes der. Seņōk audzēja rudzu škirni ‘Kaupo’, ari Jelgovas universitate pyrms kaidim desmit godim veice eksperimentu, kod laboratoriski pōrbaudeja, kuri miļti lobōki, un ‘Kaupo’ beja vīna nu lobōkajom rudzu škirnem. Dīmžāļ raža rudzu škirnei ‘Kaupo’ nav tik lela kai pōrejōm. Tōpēc ‘Kaupo’ pamozom izzyud. Bet ir saimnīceibas, kas audzei šū škirni speciali maizei,” skaidroj Vita.
Jōbyut lobai krōsnei
“Mums īpašumā Rosicā ir divas mōjas – vacō senču mōja un blokus 20 metru attōlu uzcalta jauna mōja. Vacajā senču mōjā pādejūs godus dzeivōja tikai veiramōte. Kod jei aizgōja myužeibā, sōkumā beja dūma, ka vajadzātu nūjaukt, bet pēc tam rodōs jaunas īspējas, pasateicūt projektam. Lai izveidōtu maizes cepšonas ražūtni, sōkūtnēji bejom plānōjuši, ka tū pošu vacū maizes krōsni atjaunōsim. Bet paaicynōtī meis-tari pasaceja, ka atjaunōt nikō nav īspējams, jo klōns ībrucis, apakšā tikai akmini ar granti sabārti. Godu laikā vyss beja nūsalītōjīs. Tōpēc par jaunu tyka byuvēta maizes krōsne, tū dareja krōš-ņu meistars Vinsents Kūkojs. Turklōt dzīdōja, taiseidams krōsni. Jautri beja. Maizes krōsne ir tymā pošā vītā. Ustobā atstōjam radzamus guļbyuves baļkus, nūplēsem vacū regipsu. Ari lūgus gribējom renovēt, bet jī beja sapyvuši, nōcēs nūmaineit. Plani jau leli, bet asu tikai īsōcēja, vēļ krōsne labi jo labi ir jōīpazeist, cik daudz var izcept un cik kvalitativi. Pagaidam pylnu krōsni maizes nalīku. Vajadzeiga pīredze. Munūs planūs cept plaucētū rudzu rupjmaizi, plaucētū soldskōbmaizi, kai ari boltmaizi. Padūmā ari modernōka rudzu maize “Tuksnesītis”, kur meikli līk atseviškūs fermentēšonas traukūs un tod cap elektriskajā krōsnē, bet muna dūma tū pamēginōt ari maizes krōsnē. Nu septembra jau varu pōrdūt sovu captū maizi. Asu izgōjuse PVD pōrbaudes. Sovas maizes nū-saukumu vēļ naasu izdūmōjuse. Mums sātā ir sova oka, bet maizes cepšonai, tai kai asu registrējusēs Pōrtykas veterinarajā dīnestā, maņ ir centralais yudiņs (pogosta yudiņs), vysas sanitarōs normas jōīvāroj. Cenšūs maizei rudzu pylngraudu miļtus izavēlētīs, kurim lelōka uzturvērteiba. Ir vēļ plani izremonteit mōjas ūtrū daļu (jei uz divim golim), kur varātu organizeit meistarklases, kaidas ekskursijas, bet tys ir tikai nōkūtnes planūs. Lai maizeiti izcaptu, jōbyut sātā, tys ir dorbītylpeigs process, bet maņ pošlaik ir studijas akademijā, dorbs skūlā. Vyspyrms jōpa-beidz studijas akademijā,” stōsta Vita Seņkāne.
Kai izcept maizi?
Vitai lyudzu pastōsteit ari maizes cepšonas procesu, jo na jau vysi tū zyna. “Pyrmkōrt, napīcīšams korstum-iztureigs trauks, kurā varātu īlīt vōrūšu yudini. Kōdreiz tī beja ūzulkūka kubuli. Kubulā īber miļtus, kiminus un vysu aplej ar vōrūšu yudini, tys ir plaucējums. Plaucējumam ir joatdzīst leidz 60 grādim – tys ir jōizmaisa ar menti (taida kai bārnu lōpsteņa). Tod kubulu sasadz ar sagom, un lai divas stuņdes vyss karsejās, lai fermentejās. Pēc divom stuņdem plaucējuma temperatura ir jau 30–35 grādi. Agrōk pōrbaudeja ar pērstu: ja sylts, vyss kōrteibā. Leidzeigi kai mozu bārnu mozgojūt, kod ar alkiuni pōrbauda yudini, tys pats ar plaucējumu, jōpīrūn. Tod līk klōt īraugu, kas ir sakasneiša veidā sasaglobōjīs nu īprīkšejōm cepšonas reizem. Vysu labi izmaisa un sasagtu atstōj leidz reitam augt 12–18 stuņdes. Tod vysu pōrlej abrā, pīvīnoj miļtus, cukuru, sōli. Tod ir labi jōmeica, ka svīdri tak. Kod izmeiceits, atstōj, lai meikle ryugst, tur temperaturai jōbyut kaidi 28 grādi. Meikle sasagta raudzejās kaidas četras pīcas stuņdes. Kod iz meikles pasarōda skaisti gaisa burbuleiši, tod var saceit, ka meikle gotova. Tod kukuli jōveidoj. Leidz tam ari maizes krōsne jau izkurynōta. Krōsne jōkurynoj ap divom stuņdem, bet tī jōskotōs, voi krōsni kurynoj kotru dīnu (ir sylta) voi reizi nedeļā. Kod krōsne gotova? Ja īsvīž krōsnē miļtu sauju un tī sadag, tod maizi navar likt. Rūkas samērcej yudinī, veidoj klaipeņus. Apakšā uz lizes līk kļovu lopas. Asu mēginōjuse ari ar veinūgu lopom. Vīnu reizi maņ pīdaga klōt. Vīns meistars teice, lai līku uz “protvinkas”, teicu, tys ir metals, bet gribīs dabiskōk. Ja lopu nav, tod apakšas gorūza sanōk daudz cītōka, lopas nūtur mytrumu. Zīmā sakoltušōs kļovu lopas jōpamērcej nadaudz ar yudini. Un tod šaun kukuleiti īškā krōsnē. Maize capās ap stundi. Kod gotova? Var pīklauveit pi kukuleiša, ir taida īpatnēja skaņa. Kod nav izacapuse, tod maize tai naskaņ. Vai ari izmontoj jaunōkōs tehnologijas – termometru. Ja tys rōda, ka kukuleiša temperatura ir 96 grādi un vairōk, tod var saceit, ka maize ir gotova,” stōsta Vita Seņkāne.
Prūtams, ka kotram maizes cepējam ir sovas zynōšonas, pīredze, knifiņi. Tai kai Vita vēļ vysu apgiust, tod labprōt tyktūs ar kaidu pīredzējušu rudzu maizes cepēju, kas pasadaleitūs sovā dzeives un meis-tareibas pīredzē. Vitai var pīzvaneit pa telefonu 29341081.
Nūvēlejam jai veiksmi! Lai maizeite vīnmār iznōk gorda!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Vitas SEŅKĀNES albuma un Eduarda UTĀNA foto
Komentāri