– Es ieraudzīju šo uzrakstu “Es atgriežos Latgalē”, un sirds ietrīsējās, – atzīstas Valentīna Vozņuka. – Tajos vārdos taču nav runa par skaistajiem tur uzzīmētajiem putniem vien. Šie vārdi ir par to, ka atgriezties dzimtajā pusē ir laime, un cik labi būtu, ja Latgalē atgrieztos visi, kuri aizbraukuši uz citām zemēm laimes meklējumos. Bet man laimes mirklis bija ieraudzīt šo skaisto sienas gleznojumu – ne kaut kādu abstraktu zīmējumu, bet gan jēgpilnu vēstījumu cilvēkiem. Valentīnu Vozņuku simtiem rēzekniešu atceras kā ārsti terapeiti – viņa 40 gadus nostrādāja Rēzeknes poliklīnikā, bija gan interniste, gan ģimenes daktere, ārstēja cilvēkus un tagad bez pārspīlējuma var teikt, ka pazīst gandrīz visus rēzekniešus. Viņa dzimusi un uzaugusi Rēzeknē, dzīvoja kopā ar vecākiem netālu no kultūras nama tagadējā V. Seiles ielā, mācījās Rēzeknes 3. vidusskolā. Savu gadu skaitli Valentīna neslēpj – viņa dzimusi Otrā pasaules kara beigu gadā. Tam ir grūti noticēt, skatoties uz viņu un it īpaši uzzinot par viņas paradumiem un plāniem.
atgriezieties latgalē un abonējiet “Rēzeknes vēstis”!
Valentīna VOZŅUKA ieradās redakcijā ne tikai tādēļ, lai abonētu “Rēzeknes Vēstis” nākamajam 2024. gadam, bet arī tādēļ, lai parādītu fotogrāfiju. Tajā redzama Valentīna pie pilsētas ēkas apgleznotās sienas, kas piesaistījusi viņas uzmanību.
Komentāri