“Piedzimu Gaigalavas pagasta Žogotu sādžā. Tā bija liela, skola turpat pāri tīrumam, nekur nevajadzēja tālu iet. Vecāki apstrādāja savu zemīti, vēlāk sekoja kolhoza gaitas. Mēs ģimenē augām pieci bērni – trīs māsas un divi brāļi. Es biju visvecākā. Visjaunākā – Genovefa Upeniece arī kļuva skolotāja, bet māsa Olga dzīvo Siguldā. Viņa savulaik bija slavenā restorāna “Sēnīte” galvenā konditore, garšīgus pīrāgus cepa un cep vēl šodien. Abi brāļi devās uz Kazahstānu apgūt neskartās zemes. Tad bija modes lieta braukt novākt ražu uz dienvidu republikām… Sākumā vecākais brālis Viktors aktīvi rakstīja vēstules, bet tad vairs tās nesaņēmām. Kur pazuda, kas notika, tā arī nezinām. Viņš bija kombainieris. Brālis Pēteris dienu pirms savām kāzām Vladimiras pilsētā gāja bojā autoavārijā. Viņa līgava tā arī vairs neapprecējās, bet mēs ar viņu turpinām sazināties kā radinieki,” atmiņas šķetina Marianna Jukņeviča.
Gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ
Vakar, 29. janvārī, savu 90 gadu jubileju svinēja cienījamā Nopelniem bagātā pensionētā skolotāja Marianna JUKŅEVIČA. Viņa aktīvi piedalās Pielāgotās literatūras bibliotēkas-informācijas centra rīkotajos pasākumos.

Komentāri