Stāstu par “Rēzeknes Vēstu” korektoriem mēs sāksim teju ar leģendāru apskatu. Kur nu “teju”! Šī sieviete bija mūsu krievu izdevuma korektore 30 gadus un atstāja gaišas domas par sevi visiem, kuri viņu pazina. Tā bija
Tatjana Sokolova.
Taņa Tihomirova (meitas uzvārds) piedzima Rēzeknē kara laikā. Mācījās Rēzeknes 4. vidusskolā, kas savulaik bija slavena ar brīnišķīgiem pedagogiem. Vecākā gadagājuma rēzekniešiem un noteikti arī mazliet jaunākai paaudzei ir labi zināmi tādi skolotāji kā Larins, Vnukova, Berestevičs, Popandopulo, Vasiļjevs. Tatjana mācījās ļoti labi, pat teicami – viņas atestātā bija piecinieki un tikai viens četrinieks (ģeogrāfijā). Laikam bija ļoti stingrs skolotājs. Par to, ko darīt pēc skolas absolvēšanas, Tatjana nešaubījās ne mirkli – protams, stāties pedagoģiskajā augstskolā. Viņa sāka mācīties un gandrīz pabeidza mācības, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. 1965. gadā 23 gadus vecā Tatjana nokļuva redakcijā. Tagad neviens vairs neatceras, vai viņa te ieradās darba meklējumos, vai viņu kāds atveda, vai ieteica, taču korektores darbs pats par sevi kļuva par viņas aicinājumu. Likās, ka Tatjana ir dzimusi ar sarkano zīmuli rokās starp plauktiem, kas pilni ar vārdnīcām un enciklopēdijām. Šī bibliotēka korektoru kabinetā ir daļa no leģendas, kas jau kļuvusi par Tatjanas Sokolovas, mūsu Taņečkas, tēlu. Ja vajadzēja precizēt kaut kādu nosaukumu, pārbaudīt sarežģīta vārda pareizrakstību, visi devās uz Taņas kabinetu. – Taņa, vai var palūgt enciklopēdiju? – Pasaki, ko tu meklē! – smējās Taņa. – Citādi nedošu. Teikt negribas, jo ir neērti, ka pats nezini. – Nu pasaki! Varbūt es arī nezinu, bet tagad zināšu. Mācīties nekad nav par vēlu! Ar laiku mūsu avīze (vairs ne “Zarja” un ne “Znamja Truda”, bet “Rēzeknes Vēstis”) kļuva apjomīgāka, parādījās daudz reklāmas, bezmaksas sludinājumu, kļuva plašāka arī TV programma. Latviešu un krievu korektoriem bija vajadzīgi palīgi. Tā Taņa Sokolova kļuva par darbaudzinātāju.
Komentāri