“Mēs esam vietējie, dzimuši Rēzeknē. Kad bērni izauga lieli un aizgāja savā dzīvē, mēs gribējām kaut ko darīt. Tā kā mums bija zeme, nolēmām to sakārtot, kaut ko iestādīt, taču pieredzes lauksaimniecībā nebija nekādas. Un tad nejauši radio noklausījāmies raidījumu tieši par smiltsērkšķiem. Mūs tas ieinteresēja un aizrāva. Piezvanījām Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju asociācijas vadītājam Andrejam Brūvelim, tad pie viņa aizbraucām ciemos un iegādājāmies stādus. 2017. gadā iestādījām pirmos smiltsērkšķus viena hektāra platībā, tagad jau mums divi ar pusi hektāri. 2021. gadā nodibinājām uzņēmumu – SIA “Saulainie dārzi”, jo smiltsērkšķi sāka ražot un sākām izgatavot produktus. Pašlaik mums ir Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projekta trešais realizācijas gads: nopirkām iekārtas un saldētavu, kas nepieciešamas darbam. Saldētavas ietilpība – 20 tonnas. Bet pagaidām mēs piepildām tikai tās ceturtdaļu, tāpēc plānos ir izaugsme un ražošanas attīstība. Pateicoties projektam, no iekārtām nopirkām pasterizatoru, automātisko vārāmo katlu, sulas spiedi (to gan paši iegādājāmies), ogu malšanas iekārtu, ūdens destilatoru hidrolātu pagatavošanai. Realizējot projektu, tika iegādātas arī bišu saimes un bišu stropi, medus sviede, tēju un ziedputekšņu žāvētājs,” stāsta Baltiņu ģimene. Izrādās, pēc profesijas Sandra ir ekono-miste grāmatvede, bet Edgars arī agrāk ir nodarbojies ar savu biznesu, bet tagad pār-iets uz smiltsērkšķiem. Domājams, daudzi redzējuši netālu no Rēzeknes saules pielieto tīrumu – smilts-ērkšķu plantāciju – pie šosejas, kad ir jānogriežas uz Ozolmuižu. Tas ir Baltiņu smiltsērkšķu lauks.
“Bet tur rudeņos ogas paliek nenolasītas. Kāpēc?”
jautāju. “Jā, tur daļa ogu paliek nenolasīta. Ar smilts-ērkšķiem ir tā, ka lasa nevis katru odziņu atsevišķi, bet griež kopā ar zariem. Vienā gadā drīkst nogriezt ne vairāk kā 50 % zaļās masas, lai kokam nebūtu kaitējuma. Tāpēc jau daudzi jautā, kāpēc nav novāktas ogas. Mēs novācam tik, cik mēs drīkstam. Protams, ogas drīkst lasīt ar rokām, bet tas ekonomiski neatmaksājas, jo ogas tiek saspiestas un eksportam vairs nav derīgas, tikai pārstrādei. Cilvēks dienā maksimums var novākt tikai līdz 20 kg ogu, jo krūmam ir ērkšķi. No viena hektāra divu gadu laikā novāc ap piecām tonnām ogu, un tas nav reāli paveicams ar rokām, jo tad ogai pašizmaksa būs liela. Tamdēļ ir rūpnieciskā ražošana – griež ar zariem, liek saldētavā, tad ogas atdala,” skaidro Edgars Baltiņš. Vēl viena dīvainība, kas iekritusi acīs ne vienam vien, – pašlaik puse šī smiltsērkšķu tīruma ir nopļauta. “Tas ir cikls, kad pēc četriem gadiem smiltsērkšķis sāk ražot ogas. Divus gadus tas ražo, bet šajā laikā krūms pāraug, tāpēc mēs to “nosēdinām” – nopļaujam. Tas sāk augt no jauna. Jo, kad krūms ir pāraudzis, ogas nevar dabūt, augstu. Smilts-ērkšķi ataug, un atkal ogu novākšanas cikls ir divu vai triju gadu garumā,” stāsta Edgars. Sandra Baltiņa turpina: “Smiltsērkšķis praktiski ir lietojams viss. Visiem pazīstamas ir ogas, bet arī lapas ir ļoti vērtīgas, vienkārši nav pierasts tās lietot. Pēc vērtības praktiski tā ir Latvijas zaļā tēja. Un arī jaunie dzinumi ir vērtīgi. Pat no mizas izgatavo dažādus uzlējumus, lietojams viss – gan ogas, gan lapas, gan miza. Pašā augā ir 200 bioloģiski aktīvo vielu, tur ir visas omegas, lielākā daļa aminoskābju. Tā kā ir dažādas šķirnes, tad arī smiltsērkšķu ogām ir dažāda garša. Kulinārā šķirne ir saldāka, bet skābākās šķirnes labāk der pārstrādei – sīrupam, džemam, sulai. Sula sanāk koncentrāts, tur nav saldinātāju un ir jāatšķaida ar ūdeni 1:5 vai 1:10 proporcijās. No mazās pudeles sanāk diezgan daudz sulas.”
“Kā jūs realizējat produkciju?”
“Mēs esam mājražotāji, oficiāli reģistrējušies. Produkciju realizējam tirdziņos, arī dažos veikalos Rēzeknē. Konkursā “Novada garša” mūsu smiltsērkšķu džems ieguva sudraba godalgoto vietu. Tas ir populārs ne tikai Latgalē, to sūtām pa visu Latviju ar pakomātiem. Pašlaik top arī internetveikals, drīz tas sāks darboties. Arī Pierīgā mājražotāju veikalā mūsu produkcija atrodama,” stāsta Sandra.
“Vai tagad strādniekus atrast ir viegli?”
“Pamatā strādājam trijatā – ģimene, mēs un dēls piepalīdz tirdzniecībā, bet vasarā ir sezonas laukstrādnieki. Tur atviegloti nodokļu noteikumi – 15 % sezonas laukstrādnieka nodoklis. Atrast strādniekus nav viegli. Jaunie pastrādā, pastrādā un vairs nenāk, jo tas ir par grūtu, tas ir smags darbs. Ražas novākšana notiek, sākot apmēram ar augusta otro pusi. Tad laika apstākļi ir parasti silti. Griezt zariņus vajag saulē, un ir knišļi, odi, dunduri, kas kož, ir karsti. Vasarā lauks ir arī jāappļauj, jālaista, jāmēslo, jāizgriež sau-sie zari. Smiltsērkšķiem patīk mitrums un siltums, sausums nepatīk. Mums ir ierīkota laistīšanas sistēma. Saimniekot laukos nav viegli. Bet ja tā ir kā sirdslieta, tad var pieciest visas grūtības. Praktiski tas ir smags fizisks ikdienas darbs, var strādāt bez brīvdienām. Protams, jādomā par produkcijas realizāciju, tas arī nav tik vienkārši, tai jābūt tik lielai, lai segtu vismaz izdevumus,” stāsta Edgars.
“Vai jums atliek laiks kādiem vaļaspriekiem?”
“Smiltsērkšķi ir mūsu vaļasprieks. Citam pagaidām neatliek laika. Mēs gribam attīstīt šo biznesu līdz zināmam līmenim, tad atradīsim laiku arī citiem vaļaspriekiem, mēs esam ceļa sākumposmā,” saka Baltiņu ģimene.
Vēlam veiksmi!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Eduarda UTĀNA foto
TAUTAS AMATU GADATIRGŪ
1. un 2. jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika tradicionālais tautas lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgus. Tajā piedalījās vairāk nekā 500 amatnieku, pārtikas produktu un kosmētikas ražotāju.
“Gluži kā dziedātāji un dejotāji pulcējas Dziesmu un deju svētkos, tā amatnieki no visas Latvijas katru gadu sapulcējas Brīvdabas muzejā, lai rādītu savas prasmes, dalītos pieredzē un gūtu jaunu iedvesmu turpmākajam darbam,” teica muzeja direktore Zanda Ķergalve. Laiks bija labs, saulains, apmeklētāju bija ļoti daudz. Gada lielākajā gadatirgū varēja lieliski pavadīt laiku, nobaudīt Latvijā ražotus gardumus, apskatīt, uzlaikot un nopirkt visu, ko sirds kāro, – no ēdamā līdz apģērbam. Te bija keramikas, koka, ādas, metāla, tekstila, stikla izstrādājumi, pinumi, rotaslietas, rotaļlietas… Daudzi amatnieki rīkoja meistarklases, interesenti varēja izmēģināt savus spēkus tautas amatu apguvē: darboties podnieka darbnīcā, mācīties pīt grozu, vērpt vilnu, kalt saktu, darināt koka karotes. Bija patīkami Brīvdabas muzejā sastapt arī Latgales un Rēzeknes novada amatniekus un zemniekus, piemēram,
keramiķus Anatoliju Vituškinu un Juri Krompānu
ar saviem darinājumiem – vāžu, šķīvju, svečturu un krūžu kolekciju. Savu kaņepju produkciju gadatirgū piedāvāja zemnieku saimniecības
“Obelisk Farm” īpašnieks Andris Višņevskis
. Viņa saimniecība atrodas Dekšāres pagasta Obeliškos un piedāvā dažādus kaņepju izstrādājumus: tēju, papīru, ziepes utt. Gadatirgus bija lielisks!
Marina TETARENKO
Komentāri