Uz studijas sliekšņa mani laipni sagaidīja viesmīlīgā saimniece ar savu četrkājaino draugu – simpātisku taksi ar banti kaklā. Studijas telpas ir nelielas, taču ērtas un gaišas. Pie sienas zīmola simbols – liels lācis. Tepat arī plaukti un pakaramie ar dažādu bērnu apģērbu. Ir šis tas arī pieaugušajiem. Viss pašūts no spilgta, mīksta un patīkama auduma. Redzamā vietā arī apbalvojumi – Goda raksti un diplomi, kurus veiksmīgā uzņēmēja saņēmusi par sava bērnu apģērba zīmola attīstību.
– Gunita, kur jūs esat dzimusi?
– Skaistā un gleznainā vietā – Kārsavas novada Mežvidos. Man ļoti patīk dzimtā vieta, uzskatu sevi par īstu Mežvidu “iedzimto”. Pabeidzu Mežvidu pamatskolu, apprecējos. Te dzīvoju, strādāju un audzinu bērnus. Ļoti žēl, ka pagājušajā gadā tika slēgta Mežvidu pamatskola. Skaidrs, ka skolēnu nepietiek, jo bērnu paliek arvien mazāk. Sirds sāp, bet neko nevar darīt. Tāds ir valsts politikas rezultāts attiecībā pret mazajām lauku skolām un ģimeņu atbalstu. Turpināju mācības Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas klasē, iestājos Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, lai iegūtu zināšanas un augstāko izglītību uzņēmējdarbībā un starptautiskajos sakaros. Pēc tam ieguvu otru augstāko izglītību – pedagoģisko. Ļoti gribēju mācīties par šūšanas izstrādājumu dizaineri, taču nezināju, kur Latgalē to var izdarīt.
– Par ko sapņojāt kļūt bērnībā?
– Man vienmēr ir patikusi šūšana. Šī aizraušanās iet man līdzi visu dzīvi – sākumā šuvu sev (toreiz nebija viegli nopirkt kaut ko sirdij tīkamu), pēc tam – jaunākajai māsai. Mans pirmais lielākais, ievērojamākais darbs – balta izlaiduma kleita, ko es sašuvu māsas 12. klases izlaidumam. Kleita bija skaista, es ar to ļoti lepojos. Vēl tagad brīnos, kā man toreiz tas izdevās.
– Kurš jums iemācīja šūt?
– Mūsu ģimenē nebija profesionālu šuvēju, taču gan mamma, gan vecmāmiņa prata šūt. Vajadzības gadījumā varēja uzšūt gan priekšautu, gan kleitu sev un citiem. Mums bija kājminamā šujmašīna “Singer”, ar to arī viss sākās. Un ar nelielu soliņu, uz kura sēžot es šuvu.
– Kur jūs iepazināties ar savu vīru?
– Mežvidos. Mēs mācījāmies vienā skolā. Pirms 19 gadiem ziemā apprecējāmies, un tagad mums ir četri bērni – divi dēli un divas meitas. Vecākajai – 18 gadu, jaunākajai – 7. Manā biznesā viņi ir galvenie palīgi un eksperti.
– Cik jauki!
– Esmu pārliecināta, ka tieši bērni ir vispatiesākie un taisnīgākie klienti. Apskatot, taustot un pielaikojot apģērbu, viņi godīgi pateiks, vai viņiem patīk vai nē, ir ērti vai nav. Man ļoti patīk, kad mani mazie klienti ar prieku un gandarījumu izvēlas un velk viņiem piedāvāto apģērbu. Tā ir lielākā balva par manu darbu.
– Vai grūti būt gan daudzbērnu māmiņai, gan uzņēmējai?
– Es uzskatu, ka uzņēmējam galva visu laiku domā. 24 stundas diennaktī. Visu laiku galvā maļas domas, ko mainīt vai jaunu izdomāt. Lai gan man nebija mērķa kļūt par vadītāju. Es gribēju, lai mana darbavieta būtu maksimāli tuvu dzīvesvietai. Ideālā variantā – tieši mājās, lai bērni visu laiku acu priekšā. Tā arī ir. Bērni visapkārt, es – pie šujmašīnas. Man pirmajā vietā vienmēr ir bērni un ģimene un tikai pēc tam – karjera. Es esmu vecmodīga sieviete, – iesmējās Gunita un turpināja. – Atzīšos, bija grūti. Man vajadzēja apmēram trīs gadus, lai saprastu, ko es protu. Mācības un teorija ir viena lieta, bet praktiskās iemaņas – pavisam kaut kas cits. Bet, kā saka, acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Ja ir ideja un precīzs tās īstenošanas plāns, kā arī stipra vēlme un ticība sev, tad viss noteikti izdosies.
– Kas kalpoja par pamudinājumu savas darbnīcas atvēršanai?
– Viss sākās 2018. gada decembrī, kad SIA “Bencha Muude” tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Tā bija viena no prasībām, lai varētu piedalīties Biznesa inkubatora atbalsta programmā. Bet pati ideja man radās 2016. gadā. Pirms sava biznesa uzsākšanas man bija jāpārliecinās, vai es protu šūt tā, lai tas kļūtu par manas dzīves galveno nodarbi. Devos uz Rīgu, “Burda moden” skolā ieguvu akreditāciju un otrā līmeņa diplomu, kas apliecināja, ka es protu un varu profesionāli šūt. Starp citu, tajā laikā man jau bija četri bērni. Bizness sākās ar pieciem eiro, par kuriem es nopirku audumu un sāku šūt. Pati izdomāju fasonus, apdrukas, pati piegriezu un šuvu. Pati nodarbojos ar mārketingu un grāmatvedību. Cilvēks orķestris. Izvēlējos un pasūtīju audumus – labus, praktiskus, viegli nēsājamus, turklāt arī mīkstus, spilgtus un skaistus. Lai apģērbs patiktu gan bērniem, gan vecākiem, lai būtu ērti un viegli to uzvilkt bērniem un novilkt, viegli mazgāt un varētu to diezgan ilgi izmantot, nododot no vecākajiem bērniem jaunākajiem.
– Tas nav viegls uzdevums…
– Jā. Es uzskatu, ka bērnu apģērbs ir viena no sarežģītākajām šūšanas nozares sfērām. Šūt bērniem – tas ir īpaši. Man patīk, kad vecāki pēc pirkumiem salonā ierodas ar bērniem, ļauj viņiem pašiem izvēlēties. Tas ir lieliski! Un ārkārtīgi iedvesmo!
– “Ar mīlesteibu radeits Latgolā!” – tāds ir zīmola “Bencha Muude” moto. Attīstīt biznesa ideju jums palīdzēja Biznesa inkubatora programma. Tagad jums ir sava dizaina apģērba studija. Pašas spēkiem jūs arī izveidojāt interneta veikalu. Tagad apģērba zīmolu “Bencha Muude” pazīst arī ārpus Latvijas. Kā radās zīmols? – jautāju Gunitai.
– “Bencha Muudei” jau sestais gads. Īstā dzimšanas diena ir 2018. gada 11. decembrī. “Bencha Muude” radās ar jaudīgu azartu par uzņēmējdarbību, mīlestību pret darbu, dizainu un bērniem! Un, protams, sākās viss uz benča – mana Latgales benča, uz kura strādāt pie šujmašīnas bija visērtāk. Bench (angliski) un benčs (latgaliski) abās valodās gan izrunājas, gan tulkojas vienādi. Un, tā kā man bija svarīgi, lai mani saprot arī starptautiski, tad tika pieņemts lēmums manā sirdī atstāt šo nosaukumu “Bencha Muude”. Tagad benčs dodas līdzi vienmēr kā talismans! Un Muude ir mode, tikai latgaliski, ar diviem u, lai latgalisko garumzīmi velk, kad runā. Mana foršā māsa uzreiz iztulkoja ļoti labi: sēdi uz benča kāds gribi, katram mode sava! Un tas man ļāva tā mierīgi un ar pilnu pārliecību veidot savu modi. Fotogrāfijās ir mana pirmā darbnīca, kur katru dienu kurināju malkas krāsni, kurp katru dienu devos cauri piemājas mežiņam un iedvesmojos no dabas, dzīvniekiem un klusuma. Kurjers ar audumu pakām sagādāja lielu prieku (un tas tā ir joprojām, kurjeri ļoti iepriecina). Toreiz un joprojām pati veidoju katru zīmējumu un skici jaunam dizainam, katru apģērbu šuvu tad un uzšuju arī tagad, bet ne visu pati, jo apjoms ir labi audzis.
– Vai ir viegli vadīt mazo biznesu?
– Nē. Tas prasa darbu 24/7. Konsekvenci un neatlaidību, disciplīnu. Tas prasa vairāku cilvēku darbu izdarīt vienai. Krist. Piecelties un iet uz priekšu, nenormāli daudz mācīties! Un arī zināt, ka neviens cits manā vietā to izdarīt nevar.
– Bet vai bailes un grūtības, un daudz darba attur no biznesa?
– Nē. Tās dod motivāciju un adrenalīnu iet uz priekšu! Ar smaidu, ar pozitīvu attieksmi, benchu padusē (lai ir kur piesēst padomāt) un Laimes Lāci kabatā, kas sargā un ir vienmēr blakus.
– Kā jūs raksturotu savu apģērba kolekciju?
– “Bencha Muude” izmanto augstas kvalitātes materiālus, kas ir droši, sertificēti, ērti un patīkami bērniem. Stils un komforts ir stūrakmeņi, ko novērtē gan bērni, gan viņu vecāki. Bērnu apģērba zīmols “Bencha Muude” piedāvā mīļāko apģērbu mazuļiem – hūdijus ar Laimes Lāci un divpusējās jaciņas, kā arī mini kolekciju “Lāča ķepa”. Līdzās iemīļotajiem hūdijiem ir arī cepures, kleitas, bikses un cits apģērbs bērniem un arī mammām. Bet vismazākajiem ir arī muslīna romperbikses, brīvai un ērtai vasarai.
– Jūs izmantojat spilgtas krāsas. Tam ir sava nozīme?
– Spilgtas krāsas mūsu dzīvi padara košāku, vieglāku un uzlādē ar pozitīvu enerģiju! Man patīk krāsas, tīras krāsas un līniju skaidrība. Tas dod domām brīvību, sakārto tevi un palīdz iesākt dienu sakārtoti, ar konkrētu, pozitīvu mērķi: violetā simbolizē harmoniju – cēla, eleganta, mierīga un karaliska! Sarkanā bordo – dziļa, grezna, latviska. Tā sasaista prātu ar tavu iekšējo jaudu, tu esi spēcīga un apbrīnojama; melnā absorbē visu negatīvo, izpauž spēku un apslēptās bagātības tevī. Rozā mākonītis… Dzeltenais – tas ir tas sapnis, kas mums pietrūkst visu ziemu, un tad atnāk pavasaris, un tas sprāgst vaļā ar tādu spēku un enerģiju, un košumu, kas visvairāk piemīt bērniem. Viņi prot izmantot šo spēku savā labā un ar tādu lipīgu prieku par dzīvi!
– Kāds ir jūsu stāsts par Laimes Lāci…
– Mana kā mammas vēlme bija tik ļoti liela ar domu: kā pasargāt savus bērnus, kad manis nav klāt, kad es neredzu viņus vai nevaru pieskatīt! Pasaule viņiem jāredz, nevar vienmēr paturēt zem sava spārna, ir jāpalaiž, lai arī tas ir tikai bērnudārzs vai skola, bet pasargāt tik ļoti neizsakāmi gribas, to sapratīs katra mamma. Un tad es ļoti mērķtiecīgi radīju apģērbu ar Laimes Lāci! Es saliku kopā rakstu zīmes ar Laimas slotiņu, ko mūsu senči greba šūpulītī, lai bērnam būtu laimīga, bagāta un skaista dzīve!
– Un lācis?
– Lācis atnāca pats. Tiešā nozīmē dzīvs lācis atnāca gandrīz uz manu darbnīcu, kur toreiz strādāju! Un tā tapa Laimes Lācis – dzīvs, sargājošs un latvieša dabai tik ļoti patīkams! Mēs radījām Laimas rakstos izrakstītu lāci, kas nes mūsu senču spēku laimes zīmē un sargā katru bērnu kā stiprais lācis… Laimes Lācis ir kļuvis par stipru sargātāju, iet līdzi man un tiem, kas redz viņā atbalstu, palīgu un sargātāju… Jo Laimes Lācis ir mājas. Manas mājas. Tavas mājas. Mūsu mājas… Laimes Lācis ir bērni, viņi ir tie, kuri prot radīt smieklus, laimi mūsos pašos un māju omulību. Bērni ir tie, kurus Laimes Lācis sargā, vienmēr… tā ir sajūta, ko nes sevī Laimes Lācis… Atceros pirmos siltos hūdijus ar Laimes Lāci saviem bērniem un jūtos apmierināta un lepna, ka spēju viņus ikdienā pasargāt, arī neesot klāt! Pasargāt var labas domas un mīlestība, tam es ticu no sirds! Un es ceru un arī zinu, ka mani klienti jūt to sargājošo spēku, ko ielieku katrā Laimes Lāča apģērbā, jo joprojām katru hūdiju vai hūdijkleitu, vai hūdijbezoniņu visiem pakoju es pati un pilnīgi katram, pie sevis nodomājot, novēlu un dodu Laimes Lāča sargājošo spēku!
– Paldies par interviju, pozitīvu noskaņojumu un iedvesmu! Lai Laimes Lācis sargā arī jūs!
– Un lai katram bērnam un viņu vecākiem ir savs Laimes Lācis! To es novēlu no sirds!
Marina TETARENKO
AUTORES foto un foto no Gunitas Mūrnieces-Krišānes albuma
Komentāri