Sākumā – par galveno. No Briseles pienācis paziņojums par to, ka Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pabeidzis A. Bartaševiča lietas izmeklēšanu. Runa ir par bijušā Rēzeknes mēra iespējamajiem pārkāpumiem un interešu konfliktu, īstenojot Eiropas Savienības fondu finansētos projektus, ko veikusi viņa brāļa Mihaila Bartaševiča celtniecības firma “Latgalija”. Kā teikts ziņojumā, tādu projektu nav maz. Un tagad ir saņemts, tā teikt, Eiropas augstākās instances lēmums. Likumpārkāpumu pierādījumi nav konstatēti.
A. Bartaševičs:
– Tas apliecina, ka, īstenojot projektus un izvēloties pilsētas attīstības virzienu, mēs esam gājuši pareizo ceļu. Jautājums: kā traktēt un cik pareizi pieturēties Ministru kabineta noteikumiem, ja tie neatbilst pašvaldības primārajām vajadzībām? Kā likumi atbilst Latgales attīstības interesēm? Piemēram, sarežģīta situācija ir Valmierā. Tur pašvaldība industriālās zonas attīstībai piesaistījusi piecus miljonus eiro no Eiropas struktūrfondiem. Pēc Ministru kabineta noteikumiem ir prasība: pirms iesniegt projekta īstenošanas pieteikumu, pašvaldībai jāatrod stratēģiskais investors un jāiepazīstina ar to Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kā arī jāapliecina viņa interese ieguldīt savus līdzekļus ražošanā pēc tam, kad pašvaldība sagatavos ražošanas telpas. MK noteikumi pieprasa, lai investors laicīgi iesniegtu tā saucamo intereses apstiprinājumu. Tomēr Valmieras gadījumā jau pēc projekta īstenošanas atklājās lielas problēmas. MK prasības, kas regulē konkrētu programmu, ir pretrunā Eiropas Komisijas prasībām nedot priekšrocības kaut kādiem noteiktiem uzņēmējiem. Valmieras gadījumā Latvijai svarīgam aizsardzības uzņēmumam. Pašvaldība, lai iegūtu stratēģisko investoru, centās radīt ražošanas telpas tieši konkrētam uzņēmējam un viņa ražošanai, veidojot infrastruktūru viņa vajadzībām. Rezultātā Valmieras mērs tiek apsūdzēts krāpšanā ar ES līdzekļiem, Valmiera ir zaudējusi piecus miljonus un spiesta ņemt kredītu, lai dzēstu šo summu. Un tas viss, neskatoties uz to, ka tika rīkots godīgs konkurss un stingri ievēroti MK noteikumi. Vēl vairāk – Valmiera, redzot šādu attieksmi un saprotot jaunos riskus, atsakās piedalīties industriālo zonu attīstībā reģionā. Secinājums: ministrijas paviršā attieksme pret Eirofondu apguves sagatavošanu reģionos apdraud reģionu attīstību. Pašvaldību un projektu vadītājiem jāsaprot, kādi riski tos gaida nākotnē. Un šajā nozīmē ir jāpieturas MK noteikumiem, cenšoties kaut kādā veidā prognozēt tās problēmas, kas var rasties.
– OLAF pieņēmis lēmumu izbeigt izmeklēšanu jūsu lietā. Kas no tā izriet?
– Mēs pierādījām, ka interešu konflikta nebija un mēs ievērojām Eiropas Komisijas rakstītos un nerakstītos likumus. Starp citu, tieši iespējamais interešu konflikts bija viens no iemesliem, kāpēc es tiku atstādināts no mēra amata. Tagad šīs pretenzijas un apsūdzības ir atceltas. Galvenais rezultāts, ka Rēzekne tagad varēs atgūt diezgan lielus līdzekļus. Manā rīcībā ir ziņas, ka tie ir 997 000 eiro, kas tika iesaldēti deviņos projektos. Es zinu, ka CFLA pieņēmusi lēmumu izmaksāt šo summu un faktiski pabeigt šos projektus. Tomēr pagaidām es neredzu, ka pagaidu administrācija kaut ko darītu pilsētas labā. Administratoru alga ir apmēram 5000 eiro katram – tas ir pusotras reizes vairāk nekā bija mana alga. Pirmajā darba dienā tā nolēma izveidot padomnieku biroju, tam būs vajadzīgi 220 000 eiro. Kāpēc? Tas nav vajadzīgs. Lēmumu sagatavošanai pilnīgi pietiek ar esošajiem domes darbiniekiem. Man ir vairāki šādas rīcības skaidrojumi. Pirmais – neuzticība domes kolektīvam. Otrais – politiskās atbildības trūkums vēlētāju priekšā pēc būtības, kas ļauj pieņemt nepopulārus un neracionālus lēmumus. Trešais – vēlme uz pilsētas rēķina izveidot savdabīgu administratoriem pietuvinātu personu eliti (padomniekiem nevar būt pārāk liela alga). Turklāt administratori lielāko laika daļu pavada savā pamatdarbā, nevis pilsētas domē. Visdrīzāk tieši padomniekiem nāksies pildīt pagaidu administrācijas pamatdarbu.
– Vai jūs nedomājat, ka bija nepareizi celt SPA centru, nevis īstenot citus, pilsētai daudz nepieciešamākus projektus? Bijušas jau neskaitāmi daudzas šī kompleksa nomas tiesību izsoles, taču neviens uzņēmējs līdz šim nav izrādījis vēlēšanos to darīt, ne arī ieguldīt līdzekļus viesnīcas būvniecībā Kovšu ezera krastā.
– Nē. Tūrisma attīstība ir viena no perspektīvākajām nozarēm. To uzsvēruši arī starptautiskās bankas pārstāvji, kuri nesen apmeklēja mūsu reģionu. Viņi iesaka uzņēmējiem ieguldīt naudu tieši tūrismā Latgalē. Septembrī dome prezentēs Rēzeknes SPA centru potenciālajiem investoriem un tūrfirmu operatoriem. Aprēķināts, ka viesnīcas būvniecībai un kompleksa izveidei kopā ar SPA centru nepieciešamas daļējas investīcijas 15 miljonu eiro apmērā. Vietējie uzņēmēji to nevar “pavilkt”. Es domāju, ka reāli investori ir tikai Ķīnas un Arābu Emirātu biznesmeņi, ar viņiem notiek intensīvs darbs.
– Paldies par interviju!
* * * Piebildīšu, ka Administratīvā rajona tiesa 25. septembrī turpinās izskatīt A. Bartaševiča prasību, kurā viņš apstrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres I. Bērziņas 2023. gada 2. novembra rīkojumu par viņa atstādināšanu no Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata. A. Bartaševičs uzskata, ka Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai lēmums par izmeklēšanas izbeigšanu pozitīvi ietekmēs šīs lietas iznākumu. Ar to bijušā mēra tiesu lietas nebeidzas. Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodevis prokuratūrai krimināllietu, kurā bijušais mērs tiek apsūdzēts melīgu ziņu sniegšanā savā amatpersonas deklarācijā, kā arī ierobežotas pieejas informācijas izpaušanā. Sekosim izmeklēšanas gaitai.
Marina TETARENKO
Komentāri