– Kā kļuvāt par arbūzu audzētājiem?
– Sākums bija cidonijas. Mans tēvs mantojis no vecmāmiņas šo zemi. Sākām domāt, kā to varētu izmantot, un radās doma par cidoniju audzēšanu. Pirmos 50 stādus nopirkām kā mātes augus, bet pārējos no sēkliņām pavairojām paši, jo stādu cenas ir gana lielas un nevar atļauties visu nopirkt. Stādījām melnajā agrotekstilā, un līdzekļi tika tērēti tam, nevis stādiem. Protams, arī jāravē, taču apkopšana ir nedaudz savādāka. Šobrīd cidonijas aizņem 3 ha. Pirmais uzsvars mums bija uz cidonijām kā ilggadīgo stādījumu, kas mazāk pūļu prasīs. Tā kā mēs dzīvojam Rīgā, tad bija svarīgi, lai nav visu laiku jābūt blakus iekoptajiem laukiem. Kad pirmo hektāru stādījām, mums pietrūka stādiņu un palika brīva vieta sagatavotajā zemē. Joka pēc iespraudām zemē arbūza sēkliņas. Būs vai nebūs, bet lai aug. Un sanāca. Tad nu bija āķis lūpā – jāmēģina vēl. Nākamajā gadā no veikalā pirktajām sēklām paši izaudzējām 2000 stādus. Pirmajā gadā iegūto ražu vienkārši izdalījām, devām draugiem garšot. Bija ļoti labas atsauksmes. Nākamajā gadā jau palielinājām apjomu un sākām tirgot gan mājās, gan izmantojot Facebook vietni. Audzējam gan sarkanos, gan dzeltenos arbūzus. Viss ir bioloģiski sertificēts. Darbojamies ar bioloģiskās saimniekošanas metodi.
– Cik lielas šogad arbūzu platības un kāda raža?
– Šogad ir 0,7 ha ar arbūziem. Pašlaik novāktas piecas tonnas, bet kopumā būs apmēram deviņas tonnas, tāpat kā iepriekšējā gadā.
– Kur realizējat?
– Rīgā, jo, pašiem šajā pilsētā dzīvojot, mums ir vieglāk tur rea-lizēt. Bet nedaudz pārdodam arī Latgales reģionā, piemēram, nesen tirgojām Viļānu lielajā tirgū.
– No ārzemēm ievestie arbūzi nav konkurenti?
– Savā ziņā ir, bet tas, kurš pagaršojis Latvijā audzētu, noteikti, ja var atļauties, pirks vietējo, nevis ievesto arbūzu. To mēs jau esam sapratuši no klientiem, kuri nāk un arī atgriežas. Latvijas arbūziem pavisam cita garša. Tie nogatavojas tepat, nevis kaut kur konteinerā, līdz ar to ir saldāki. Cilvēki joprojām ne visai tic, ka Latvijā var sekmīgi izaudzēt šo silto zemju augu. Bet, kad tas tiek iegādāts, pagaršots, kad izbaudīta tā īstā smarža, domas mainās. Arbūzi ir saldi un kraukšķīgi, nevar salīdzināt ar ievestajiem. Bet, protams, būs arī cilvēki, kuri uzskatīs, ka Latvijas arbūzi ir pārāk dārgi, tāpēc labāk pirks “Maximā”. Katram sava izvēle.
– Vai viegli izaudzēt arbūzu? Tas prasa īpašu kopšanu?
– Kā jebkurš augs, arbūzi ir jākopj, bet mums arbūzu audzēšana nav sarežģīta, jo pie mums tie labprāt aug. Zemes struktūra ir laba, Latgales reģiona klimats labs, un viss notiek. Protams, augs jāpabaro. Izmantojam minerālmēslus, kas ir atļauti bioloģiskajām saimniecībām. Apsmidzinām arī pret miltrasu, bet tie ir tikai bioloģiski materiāli. Herbicīdi netiek pielietoti, jo saimniecība darbojas videi saudzīgi. Apčubināt katru augu neatliek laika, platība nav tik maza. Augs pats spēj limitēt, cik arbūzu tas spēj izaudzēt ar tām minerālvielām, kas tam ir pieejamas, liekie aiziet bojā dabīgi. Novērojumi rāda, ka arbūziem labāk patīk smilšaina, viegla augsne. Protams, saule un siltums ir būtiskākais faktors arbūzu sekmīgai augšanai. Daudz eksperimentējam ar arbūzu šķirnēm. Izmantojam tikai veikalā pirktās sēklas, bet ne vienmēr viss atbilst norādītajam sēklu aprakstam. Katru gadu papildus iegādājamies arī jaunas, kuras testējam, izvērtējam.
– Kur gūstat nepieciešamās zināšanas, informāciju? Vai citi arbūzu audzētāji dalās pieredzē?
– Galvenais informācijas avots, protams, ir internets, sociālie tīkli, interešu grupas. Taču nevar salīdzināt augu audzēšanas apstākļus Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē, tie ir dažādi gan pēc augsnes, reljefa, gan arī pēc klimata. Latvijā vairums ir mazdārziņa izmēra audzētāji. Ja mazdārziņā cilvēki parasti cītīgi izmanto minerālmēslus un citus augu aizsardzības līdzekļus, tad mēs tos nevaram izmantot kā bioloģiskā saimniecība. Salīdzinoši, skatoties uz lielākiem ražotājiem, tad atšķiras gan tehnika, gan arī tehnoloģijās pielietotie risinājumi atbilstoši zemes īpašībām un platībām. Līdz ar to pie rezultāta katrs nonāk atšķirīgā veidā.
– Ražas novākšanā nepieciešami palīgspēki vai paši tiekat ar šo darbu galā?
– Arbūzus vācam paši, jo ir nepieciešama pieredze, lai saprastu, kurš arbūzs gatavs, kurš nē. Tirdziņos mums arī prasa, kā zināt, ka tas gatavs. Kad būsi pārgriezis 50 arbūzus, tad sapratīsi, kam jāpievērš uzmanība. Kad arbūzi sāk augt pa dienām un jau ir lieli, tad gribas ātrāk pārbaudīt. Pirmie, lai arī ir ēdami, parasti nav gatavi. Cidoniju novākšanā piesaistām palīgspēkus, jo tas prasa daudz laika. Talciniekus meklējam ar Facebook un vietnes www.ss.lv palīdzību. Maksājam par katru kilogramu, nevis stundām. Ja cilvēks strādā, tad arī nopelna. Ir bijuši gadījumi, kad atsaucas uz mūsu sludinājumu, apsola noteiktajā dienā ierasties, bet tā arī neatbrauc. Redzēs, kā būs šogad. Septembra pirmajā otrajā nedēļā vajadzētu sākt vākt ražu.
– Kur tālāk nonāk jūsu cidonijas?
– Iepriekš mēģinājām paši realizēt, bet pērn jau nodevām pārstrādei. Mana mamma drusciņ taisa sukādes, sīrupus. Braucot uz tirdziņiem, varam to kā blakusproduktu pārdot.
– Saimniecība droši vien nav jūsu pamatdarbs un pamatienākuma avots. Kur ikdienā strādājat?
– Abi ar vīru strādājam Rīgā. Es esmu datu analītiķe, vīram darbs IT nozarē. Bērniem skolas arī Rīgā. Saimniecības darbiem tiek atvēlētas sestdienas, svētdienas un vēl kādas dažas brīvās dienas.
– Saimniecības attīstībai piesaistīti arī projektu līdzekļi?
– Jā, divos projektos mazajām lauku saimniecībām ir iegūti līdzekļi no Lauku atbalsta dienesta.
– Kādi ir tālākie plāni?
– Pavasarī jāiestāda vēl 2 ha ar cidonijām. Turpināsim audzēt arī arbūzus. Platības ziņā vairāk attīstīties nevaram. Arbūziem atvēlēti 1,4 ha, bet iestādām pusi šī lauka, lai var atpūtināt zemi. Tas ir viens no aspektiem, lai izaugtu kvalitatīvi arbūzi. Vienā vietā arbūzs var augt maksimums divus gadus. Arbūzu audzēšanas process ir izaicinājumu un risku pilns, taču interesants un katru gadu savādāks.
Ilze SONDORE
AUTORES foto un foto no Ilzes Dukaļskas personīgā arhīva
Komentāri