Dokumentūs teikts, ka bazneica byuvēta nu 1828. leidz 1832. godam, šymā dorbā pīsadalejōs Rika dāli Aleksandrs un Antonijs, par kū atgōdynoj pīmiņas plōksne bazneicā. Dīvnomu 1832. godā īsvētēja dekans Antonijs Tomaševičs, taču āka uz tū breidi piļneigi vēļ nabeja pabeigta leidz golam, vēļ vajadzēja kanceli pabeigt, apmest bazneicas kīgeļu myurus, uzmyurēt ērgeļu balkonu un izdareit cytas lītas, tōpēc jōsoka, ka bazneicu cēle leidz 1835. godam. Nadaudz atsaskotūtīs vēļ agrōkā vēsturē – pyrms myura bazneicas Rykovā nalela kūka kapela jau beja 18. godusymtā. Tei varēja tapt ap tū pošu laiku, kod Riku dzymtas īpašumūs tyka uzcalti vairōki cyti dīvnomi – Viļānūs, Gaigalovā, Strūžānūs, Piļcenē ap 18. godusymta 60.–70. godim. Rykovas kūka kapela atsarodusēs atstotu nu tagadejōs bazneicas vītas, tod tū apkolpōja Viļānu bazneicas bernardīšu mūki. Rykovas bazneicu izrōdeja un par tū pastōsteja vītejō īdzeivōtōja, katehete, pedagoge
Līvija Smirnova,
kura sabīdreibā pazeis-tama ari kai dzejneica un daudzu grōmotu autore Līvija Liepdruviete. Pyrmōm kōrtom mes apskatejom bazneicas dōrzu, kuru apjūž laukakmiņu žūgs ar myurātim vōrtim. Tō četri styuri veidōti kai oltoreiši Sakramenta gūdynōšonai. Par pučem un daudzajim te radzamajim augim ryupejās vītejō īdzeivōtōja Olga Šidlovska, kura pēc profesijas ir daiļdōrzneica. Jōs ziņā ir ari bazneicas uzkūpšona. “Tagad, lai veiktu remontus, jōroksta projekti, bet agrōk bazneicu bez vysaidim projektim remontēja draudzes cylvāki. Šūgod gar vīnu bazneicas sōnu sakōrtōta yudiņs drenaža pēc projekta. Ūtrā pusē ir sovaižōk – drenažas, yudiņs nūtekas taiseitas prīstera Jōņa Jaškoviča laikā. Bazneica tyka uzcalta nu 1829. leidz 1835. godam. Ir nūstōsts, ka vīns nu Rikim braucis uz bazneicu laulōtīs zyrga pajyugā ar sovu leigovu pa austajim dečim – zemnīki beja nūklōjuši vysu ceļu ar dečim nu muižas leidz bazneicai. Tys nu vacūs ļaužu atmiņom. Drūši vīn, ka tai beja,” stōsta Līvija, tod nūrōda uz burtim, kas radzami vērs īejas bazneicā. “Augšā ir divi burti – Alfa un Omega, kas nūzeimej, ka Dīvs ir vysa sōkums un Dīvs ir vysa beigas. Īsim īškā! Pīvērsit uzmaneibu, ka bazneicai ir vēļ vacōs durovas, nu pošim pyrmsōkumim tōs nav maineitas. Bet Rykovas bazneicā dīmžāļ daudz kas vacais aizgōjis zudeibā, navys ticis restaurāts, saleidzynūt ar daudzom cytom bazneicom. Tys grauž sirdī, ka mums vairs nav tō vacō,” soka Līvija. Jei atslādz durovas un, īejūt dīvnomā, nūrōda pa kreisi uz sīnu – tī ir īmyurātas, izvalkamas divas kasteites, kur agrōk globōjōs “značkas”.
(“Značkas” tyka vylktas maja mēneša dzīdōjumu laikā. Tōs beja zeimeites ar uzdevumim dīnai, nedeļai voi vysam mēnešam, kas ticeigajam beja jōizpylda, pīmāram, kaidas lyugšonas jōskaita, kaidi labdareibas dorbi jōdora utt.)
“Vēļ atcerūs, kai te globōjōs “značkas”, bet nav vairs tūs… Kotra teireišona, kotrs remonts aiznas pagōtni, daudz kas vēsturisks aizīt nabyuteibā…” Teišam žāļ, ka daudzas vēsturiskōs līceibas aizīt pūstā…. Bazneica nav īdūmōjama bez ērgelem. Tōpēc kōpem bazneicas augšejā stōvā, kur tōs atsarūn. “Kōpneites laika gaitā padylušas, pādejūs godūs pīstyprynōja rūkturus, lai tantem vīglōk uzkōpt. Vītejais galdnīks uztaiseja. Te augšā atsarūn ari zvona aukla, lai varātu pazvaneit. Tī, kur vacī goldi, kora telpas bejušas. Atcerūs bērneibā, ka te sēdēja Stefānija Ragauša un myna tūs pedaļus, lai plēšas dorbōtūs, bet ērgelnīks spēlēja. Kas tod beja ērgelnīks, naatcerūs. Ērgelem vajag remonta. Te ir bejuši cīmeni ar muzikalu sapratni, jī soka, ka vajadzātu tōs paremontēt. Ērgeles ir vacas, leidz ar bazneicu varātu byut. Ērgelmuzikas dīnas Rykovas bazneicā gon nav nūtykušas,” stōsta Līvija. Dīvkolpōjumi Rykovas bazneicā nūteik kotra mēneša pyrmajā un trešajā svātdīnā. Vysūs lelajūs bazneicas svātkūs ērgeles spēlej vītejōs īdzeivōtōjas Ivetas Dimzules meita Daina, cytōs reizēs – kai sanōk, jo ceļš uz dzymtū pusi jōmāroj nu golvaspiļsātas. Bazneicā vērs golvonō oltora, tyvōk grīstim atsarūn vysuradzūšō Dīva acs. Taida nav radzama vysōs bazneicōs, tikai šur tur. Kaids tod ir Rykovas bazneicas sakralais montōjums? Bez šaubom, tī ir bazneicas dōrza altareiši, sīnu dekori, ērgeles. “Vēļ kai sakralais montōjums byutu ari Krystaceļa gleznas, bet kur tōs ir, nazynu. 2004. godā bazneicā beja remonts, tod Krystaceļa gleznas tyka nūjimtas, tōs nabeja lobā kōrteibā, vajadzēja voi nu restaureit, voi saglobōt taipat. Tōs nav pazudušas, īspējams, ka ir Viļānu bazneicā, aizvastas uz saglobōšonu. Prīsteram Rinaldam jōvaicoj, jō laikā beja šys remonts. Tagadejōs Krystaceļa gleznas ir myusdīnu tipografijas ražōjums. Tod vēļōk bazneicas jumts tecēja, tys tyka nūmaineits, bet pleki palykuši pēc tecēšonas, jo grīsti nav vēļ remonteiti,” stōsta Līvija. Pi sakralō montōjuma pīskaitami ari procesijas prīkšmati, pīmāram, spilventeni. Jezus Sirds spilventeņš ir vacs, tys ir rūku dorbs, darynōts nu samta un ar skaistim izšyvumim. Myusdīnu cylvāks pat navar īsadūmōtīs, cik dorba te īlykts. “Te sīnā ir relikvijas. Bet es napateikšu, kaida tīši svātō relikvija tī var byut un kas. Jo relikvija var byut jebkas, kas pīderējis svātajam, – apgērba gabaleņš, mots, kauleņš… Vysōs bazneicōs nav relikviju. Teiksim, Krōslovā ir svātō Donota relikvijas, bet Varakļōnūs – svātō Viktora relikvijas. Nu Riku saimes bazneicas ceļt-nīceibai leidzekļus ir ari zīdōjuse Marija Riks, kura ir bejuse mōkslineica un mūkene, un stōsta, ka šei glezna “Kristus sirds” ir it kai jōs dorbs. Ka poša sevi ari asūt uzgleznōjuse, bet symtprocenteigi nazynu, jo kotrs stōsts apaug ar kaida cyta izdūmu… Kotrs stōsta pa sovam nadaudz, kurš dalīk, kurš atjem, kurš nadastōsta…” bazneicu izrōdūt, soka Līvija. Golvonajā oltorā ir Bezvaineigōs Jaunovas Marijas svātbiļde, ari nazynoma gleznōtōja dorbs, bet pastōv versija, ka ari šū dorbu varēja uzgleznōt Marija Riks. Bazneicā uz greidas pi centralō oltora ir granita plōksne ar īkoltu tekstu, kas gūdynoj bazneicas dybynōtōju Antoniju Riku. Par Riku dzymtu stōsta vēļ vīna pīmiņas plōksne, uz kuras losams, ka bazneicas sīnā apglobōti mozī Riki – sešus godus vacais Ontons un trejsgadeigais Oles. Vīnā nu sōnu oltorim atsarūn 1876. godā Stanislava Zaleska gleznōtais svātais Antonijs. “Vīna nu draudzes svātku dīnom ir Svātō Ontona dīna 13. junijā, jo Antonijs bazneicu cēle. Bet vyslelōkōs atlaidas ir Dīva Apredzeibas svātki, tautā saukti par Pupiņu. Tei ir pyrmō svātdīna pēc 15. augusta. Kōdreiz stōsteja, ka te pupas tērgōja, ka cīši gordas bejušas bryunōs pupeņas. Bet koltī režgi pi oltora asūt it kai pasyuteiti nu Sanktpīterburgas. Urbans Riks, kas ir nu šō Riku zora, ir strōdōjis uz dzeļžceļa kūpā ar Kerbedzu nu Lūznovas,” stōsta Līvija. Natōlu nu bazneicas atsarūn Rykovas kopsāta, kur ir Riku dzymtas kapliča, kopūs apglobōti ari vairōki prīsteri. “Riku kapenes kara un pēckara godūs ir demoleitas vairōkas reizes… Ir nacīneigi izaturēts pret šim apbedejumim,” stōsta Līvija. Tai nu tys ir, ka bejuši nažēleigi na tikai kara godi, bet ari padūmu godūs valdūšō attīksme pret ticeibu un ticeigajim.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri