Bibliotēkas direktores vietniece Zigrīda Gorsvāne, informējot par tikšanos, teic, ka tā paliks atmiņā kā īpašs mirklis, kas piepildīts ar sirsnību, iedvesmu un kopības sajūtu. Pasākums pulcēja dažādu paaudžu interesentus, kuri bija gatavi klausīties ne tikai par grāmatas tapšanu, bet arī autores pārdomas par dzīves filozofiju un sapņu piepildīšanu. Ieva Brante ar savu dabiski atklāto pieeju spēja radīt vidi, kurā nevienam nebija jābūt ideālam, jo “nevienu neinteresē perfektie”. Viņa dalījās stāstos par grāmatas veidošanas procesu, uzsverot, ka “Laimes putekļi” ir iedvesmojošs vēstījums par ticību sev, saviem sapņiem un to piepildīšanas spēku. Īpaši sirsnīgs bijis brīdis, kad Ieva, sēžot uz grīdas, radījusi mājīgu atmosfēru, kas visiem klātesošajiem devusi drošības sajūtu – viņa bija tur ne tikai kā runātāja, bet arī kā draugs. Autorvakara gaitā klātesošie sapratuši, ka “uzdrīkstēšanās brīdis ir ļoti svarīgs”. Šī bija tēma, kas caurvija visu tikšanos – drosme mainīties, pārvarēt savas bailes un pieņemt pārmaiņas, jo “mainīties ir skaisti”. Sarunas bija iedvesmojošas, katrs teikums kā jaudīgs ieteikums dzīvei “Katru dienu nodzīvojiet kā šodienu” kļuva par tikšanās moto, mudinot būt klātesošiem un novērtēt katru mirkli. Pasākuma laikā I. Brante atzinās ticībā eņģeļiem: “Es ticu eņģeļiem un eņģeļi tic man.” Tas viss radīja siltu atmosfēru, kur katrs varēja būt viņš pats. I. Brante uzsvēra, ka “egoismam ar domāšanu par sevi nav nekāda sakara”. Noslēdzot autorvakaru, visi vienojās, ka šī nebija tikai tikšanās, bet arī kopības brīdis. Pasākuma noslēgumā autore uzdāvināja savu grāmatu bibliotēkai, izsakot cerību, ka “Laimes putekļi” atradīs ceļu pie ikviena lasītāja, kurš vēlas iedvesmoties un atrast savu laimes formulu. Ieva Brante spēja radīt pasākumu, kas nebija tikai informācija, bet patiesa emociju apmaiņa. Un īpašie apskāvieni… tie noteikti paliks atmiņā vēl ilgi.
Sagatavoja
Ilze SONDORE
Komentāri