Viņa ir dzimusi Rēzeknē 1971. gada 18. decembrī, tāpēc nav brīnums, ka viņas mīļākais gadalaiks ir ziema. Mamma mācījās Rēzeknes 6. vidusskolā (tagad – Rēzeknes 6. pamatskola). Viņa nekad nav slēpusi no manis, ka nebija pārāk paklausīgs bērns, tomēr mācījās diezgan labi. Svarīgi uzsvērt, ka viņas mīļākais mācību priekšmets skolā bija matemātika. Tāpēc arī “lielajā” dzīvē ar ģimenes budžeta plānošanu vienmēr nodarbojās mamma, un tas viņai izdevās itin veiksmīgi. Es apbrīnoju, ar kādu cieņu mamma izturējās pret naudu, un tas ļāva mūsu ģimenei pat vistrūcīgākajos laikos dzīvot, nebaidoties par rītdienu. Turklāt es domāju, ka līdera spējas manai mammai piemita jau bērnībā, jo skolā viņa kādu laiku bija klases vecākā. Visiem zināms, ka prāta spējas mēs varam ģenētiski pārmantot no saviem vecākiem, un par to es no visas sirds pateicos savai māmiņai. Man skolā padevās matemātikas kontroldarbi, bet tagad, studiju gados, es arī esmu grupas vecākais.
Paldies tev, māmiņ!
Vai jūs kādreiz esat sev uzdevuši jautājumu, kas vispār ir labs cilvēks? Varētu domāt, ka viss ir vienkārši – labs ir tas, kurš nedara neko sliktu. Bet gadās, ka tas, kas ir labi vieniem, var kaitēt citiem. Tāpēc nav īsti pareizi dalīt cilvēka rīcību labajā un sliktajā. Labs cilvēks, tā nav īpašība, tā ir katra cilvēka izvēle, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Es par labu cilvēku vienmēr uzskatīšu savu māmiņu Olgu GEDUSI. Par viņu arī pastāstīšu.
Komentāri