Gaidūt Zīmassvātkus, Madarai sirds sytōs cīšōk dēļ tō, ka byus jūs ar Pīteri kōzu pīktō godadīna. Jī sasprīde, ka svātkus svinēs sātā, poši vīn. Svinēs tai, kai iz pasaules nabyutu ni rodu, ni draugu, ni paziņu. Svinēs svātkus tai, kai tikai divi cylvāki vīn dzeivōtu iz pasaules: vīnam vōrds Madara, ūtram – Pīters. Tūs obus vīnoj nivīnam naradzama, bet obim jyutama mīlesteiba. Jī nūpērka egleiti, lai byutu kū puškōt un lai ustobas vydā atsarostūs kaut kas gaišs. Egleitei beja jōbyut jūs mīlesteibas gaišajam simbolam. Tai dūmōja Madara. Jei vēļ dūmōja, jo ōrā ir soltums, kas cārtās leidz kaulim, jo ōrā ir mytrums, kas lein leidz sirdei, tod pi jim byus sylts, gaišs un labi. Jūs ustoba byus sylta un gaiša – zīmas vydā jūs ustobā byus pavasars. Lai egleite – Bētlemes gaišō zvaigzne – myrdzātu vysu nakti, Pīters nūpērka elektriskōs sveceites. Sōkumā Madara veira nūdūmam pretōjōs, par tū, ka elektriskōs sveces jai atgōdynōja mōksleigōs sprūgas, par kurom agrōk veirs beja nycynūši runōjs. Zīmassvātkūs Madara nagribēja nikō taida, kam zūbgaleibas pīskaņa. Jā, veirs runōja par gaismu, kas voskainai ūde, un saceja, ka bērneibā jam patykuši Zīmassvātki. Vysvairōk jys nu bērneibas atcerās sveceišu taukainū smōrdu un sveceišu gaismu. Tikai vēļōk sōcis dūmōt: kaida gaisma un smōrds bejis Bētlemes klāvā? Madara ar veiru meklēja gaismu, tikai kotrs cytaidōku. Madara pērka sveces, tīvas un rasnas, gludas un rīvōtas, boltas un sorkonas. Ari Zīmassvātku snīgu jei nūpērka dēļ tō, ka tymā godā snīga ōrā nabeja. Vēļ jei pērka sudobra un zalta rūtōjumus un zvaigznes. Vyss tys mirdzēja un laistejōs, un vysu tū jei gribēja kōrt egleites zorūs. Pyrmssvātku dīnas Madara pavadeja, staigōdama pa veikalim. Sātā jei atsagrīze pylnom rūkom, vīnmār ar vysaidim veikšim.
ZĪMASSVĀTKŪS
Komentāri