Šūgod jau izskanējis 20. Latgolas senioru festivals zylu azaru, kolnu un pakolnu īskautajā, vēsturiski vyssenōkajā Latvijas piļsātā – Ludzā. Skaistā, pīviļceigā, sakūptā piļsātā, kas uzreiz pīsaista, pōrsteidz ar īspaideigu arborētumu un puču dūbem, ar puču skulpturu figurom. Tom breineigom ainovom gon īlōs, gon laukumūs, gon parkā nivīns vīnaldzeigi navar paīt garum, pi tim naīmyužynojūtīs foto voi selfijā.
Šys festivals Ludzā nūteik jau trešū reizi – 2005. godā beja nalels daleibnīku pulks, 2009. godā – 50 kolektivi, bet šūgod – 89 kolektivi ar 1091 daleibnīku! Un ari šō daudzskaitleigō krōš-ņuma svātku nūrisē nivīns navar palikt vīnaldzeigs, jo sovstarpejō mejīdarbeiba aizraun, reibynoj gon registracijā, gon mēginōjumūs, gon pušdīnēs, gon boltajā, dabasus sasnādzūšajā katōļu bazneicā. Dīvkolpōjums tik svātsvineigs, jo tik jaunais, bet daudzsūlūšais prīstereits Rodions Doļa sovu sirsneigū, uzmundrynūšū mōceibu deve na nu kanceles, bet pīejūt cīši klōt pi tautas, – tys patīsi dvēseliski aizkustynōja un īstyprynōja. Dīvkolpōjuma laikā ari leits sovu svēteibu atdeve Dīvam, jo natraucēja krōšņajam gōjīnam, kurā kaidūs etapūs sūļōjom pēc jaunīšu pyutēju orkestra skaneigōm taktim. Bet napasokami daudzkrōsainā, daudzbalseigā, daudzrokstainā saītā, koncertā seniorim nōcēs mārōtīs spākūs ar dobas kaprizem – leitu, zibini, pārkyuņdōrdim. Bet mes, dzeives vātrōs ryudeitī, seikstī, iztureigī seniori, tūmār vinnējom dobas spāku vareneibu – naatjamūt ni minutes nu raitō koncerta tecējuma. Ari mums, “Bokōnu bryuklinem”, prīks un gūds pīsadaleit šamūs tik nūzeimeigajūs sovas meilōs Latgaleites plašajūs, vīnōjūšajūs svātkūs jau 20 reizes. Pošsaprūtami šūs varonūs svātku organizēšonā īsaisteiti daudzi reikōtōji – vysus napōrsaukt (iznōktu vasala avīze). Bet minēšu tūs, ar kū mums cīšōka saskarsme: ar Arni Krancānu, Karīnu Demko-Senkāni, Renāti Mikaskinu, pasōkuma vadeitōju Jāni Pampi, ar sirsneigi vīnkōršū Ludzas nūvoda saiminīku Edgaru Mekšu, ar kulturas turātōju Valentīnu Razumovsku, ar radūšū Tihovsku gimineiti, jo pēc jūs breineigīm meldenim mes, linijdejas bloks, lapni grīzem sovus dančus. Un bogōteigō uzjimšona! Gūds, slava un pateiceiba ikvīnam atseviški un visim kūpā! Pateiceiba ari Rēzeknes nūvodam, kulturas jūmas vadeitōjai Daigai Miščenko, Viļānu apvīneibai, šofereišam Vitālijam Vīnertam par upuri nu gaismas leidz tymsai. Latgaliskā sirsneibā, pateiceibā un pacylōjumā – tō nūteikti pītiks leidz nōkamajim svātkim, nu jau Krōslovā.
“Bokōnu bryukliņu” un linijdeju vērsvadeitōja Dzidra Bruzgule Varakļōnu pusē, Dekšōres pogosta Bokōnūs cereibā, ka nōkamajūs svātkūs Varakļōni jau byus pīvīnōti Latgolai.
Irinas ANTONOVAS foto
Komentāri