“Daugav`s obas molas myužam nasadolōs…” Šī Raiņa vōrdi, kas skaņ ari melodijā, līcynoj par latvīšu vīnōteibu, lai ari breižam teik pīsaukti gon čangali, gon čyuli. Itōs sadzeiviskōs skoborgas pavysam nav Latvijas eistais drauds. Tōļōk tekstā es pīsaukšu pulkvežus, docentu, profesoru. Tī ir Latvijas Nacionalūs karaveiru bīdreibas ansambļa “Tēvija” dzīdōtōji, tagad pensionari, bet kautrejās, kod jūs nūsauc bejušajūs omotūs. Kōpēc taida attureiba, kas cytom tautom gon nav rakstureiga? Voi komunistu laiku goreigais montōjums? Voi dūma, ka tei ir līleiba? Taču nā, jo līleiba ir naizdareitī dorbi un omoti. Jōatcerōs, ka tys, kas sevi nacīna, lai nagaida cīnu nu citim. Bet ņyu konkreti.
Akcijā “Labo darbu nedēļa” kūceņu stōdeišonā Malnovā klōt beja ari taļcinīki – karaveiru bīdreibas ansambļa “Tēvija” daleibnīki – profesors Andrejs TREIJS, docents Jānis Martuzāns, skūlōtōjs, inžinertehniskais darbinīks Dainis REZEBERGS.
Vyspyrms saruna ar profesoru Andreju Treiju.
A. T.:
– Es prūtu latgalīšu dzīsmes, mōku runōt latgaliski. Dzeivōju pi Latgolas rūbežas – Viesītē. Muns vactāvs cara laikūs beja Pīterburgas–Varšavas dzeļžceļa inspektors, bet ap 1915. voi 1916. godu beja pōrcalts uz Kōrsovu par dzeļžceļa stacijas vadeitōju. Pēc 1. pasaules kara muna dzymta pōrsacēle uz Reigu.
– Pēc augstōkōs izgleiteibas apgives jyus 20 godus Politehniskajā institutā lasejot lekcijas studentim. Pošlaik dzīdōšona. Ar tū ari beja daļa dzeives pīpiļdeita?
A. T.:
– Institutā nūdybynōjōs kōris “Gaudeamus”. Dzīdōts ari daudzūs cytūs kōrūs. Ar dzīsmi saisteita vysa dzeive. Var pīminēt, ka beja laime dzīdōt ari legendarō Haralda Medņa kōrī. Prūtu spēlēt vijoli.
– Beja laime padzīdōt ari Malnovā augļu kūceņu stōdeišonas tolkā.
A. T.:
– Jā, un par pasōkumu jōsoka – capuri nūst!
Tagad vōrds Dainim Rezebergam.
D. R.:
– Asu kūrzemnīks, bet Latgola maņ ir taida poša kai Kūrzeme. Taidi poši cylvāki, tikai ar lelōku sirsneibu, atklōteibu. Ja esi atklōts, tod esi latgalīšam sovejais. 20 godus nūstrōdōju Latgolā – Malnovā, Ludzā, Rēzeknē, Zylupē. Ludzā un Zylupē beju pasnēdzējs, ari Malnovā, prūtams. Byuts dorbā dzeļzsbetona ryupneicā, ari pi mežsaiminīkim mehanizacijas jūmā. Jā, dzīdōju ari kōrī “Ezerzeme” (dirigents U. Balodis). Dabōjom kōru karūs trešū vītu Latvijā. Strōdōts vysbeidzūt Reigā mežsaimnīceibas–mežryupnīceibas ministrijā, sōkumā par inžineri, tod daļas vadeitōju. Kod sōkōs jaunī laiki, beja ļūti napateikamais prihvatizacijas laiks.
Komentāri