No kurienes tā nāk un kāda ir tās vēsture?
Laba Padoma Mātes (latīņu valodā
Mater Boni Consilii
) nosaukums galvenokārt ir saistīts ar brīnumaino fresku, kas kopš 15. gadsimta atrodas Dženadzāno, Itālijā, aptuveni 60 km no Romas. Tradīcija vēsta, ka 1467. gadā Svētā Marka svētku svinību laikā uz nepabeigtās baznīcas sienas brīnumainā veidā parādījusies delikāta freska, kurā attēlota Jaunava Marija ar Bērnu Jēzu. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās neskaitāmas liecības par to, ka šim notikumam sekoja daudzu cilvēku atgriešanās un dziedināšanas brīnumi, tika izlūgtas daudzas žēlastības, to skaitā Dievmātes palīdzība uzvarā pār turkiem pie Lepanto 1571. gadā. Laika gaitā šis sanktuārijs kļuva par svētceļojumu vietu, un daudzi pāvesti īpaši rūpējās par Laba Padoma Mātes kultu. Saskaņā ar dievbijīgu tradīciju šis Dievmātes attēls sākotnēji nāca no Albānijas (Škodra), un turku uzbrukuma laikā tas tika pārcelts uz Dženadzāno. Neatkarīgi no vēsturiskās interpretācijas svarīgi ir tas, ka Baznīca gadsimtiem ilgi šajā freskā saredz īpašu Dievmātes žēlastību – Mariju, kura mūs vada, māca un rāda ceļu. Oriģināls joprojām atrodas Dženadzāno Laba Padoma Mātes sanktuārijā, kur ticīgie nepārtraukti lūdzas.
Kāda ir freskas simbolika?
Laba Padoma Mātes freska pieder tā saucamajam “Glikofilusa” (Maigais skūpsts) Dievmātes ikonogrāfijas tipam. Freska attēlo Mariju, kura noliecas pār Jēzu, bet Viņš kā Bērns pieglaužas savai Mātei, apskauj Viņu un vienlaikus skatās ar lielu nopietnību. Tas ir pārsteidzoši, ka Kristus bērnišķā seja ir pilna gudrības, savukārt Marijas seja ir klusa, koncentrēta, kontemplatīva. Šī freska atklāj trīs svarīgas patiesības: • Marija nepiesaista uzmanību sev – viņa ved mūs pie Jēzus; • padoms, ko māca Marija, nav cilvēciska attapība, bet gan dievišķa Gudrība; • vislabākais padoms ir klausīt Kristum, pat ja tas prasa uzticēšanos vairāk nekā sapratni. Marija te parādās kā Tā, kura savā sirdī saglabā Dieva gribu un dzīvo pilnīgā saskaņā ar to.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 06.01.2026.
Komentāri