Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Novados

KULTŪRA IR DZĪVA UN DAUDZVEIDĪGA

Publicēts: 13. marts 2026 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 3 min Komentāri (0)
Dalies:
KULTŪRA IR DZĪVA UN DAUDZVEIDĪGA

Rēzeknes novada pašvaldības iestāde “Kultūras un tūrisma pārvalde” jau trešo reizi rīkoja konkursu “Gada balva kultūrā 2025”, lai izceltu, popularizētu un godinātu nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus, iniciatīvas un personības Rēzeknes novadā.

Kopumā konkursam tika iesniegti 48 pieteikumi dažādās nominācijās. Īpaši izveidota vērtēšanas komisija noteica nominantus un laureātus septiņās nominācijās. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika 28. februārī Viļānu kultūras namā, pulcējot kultūras darbiniekus, māksliniekus, sadarbības partnerus un kultūras cienītājus no visa Rēzeknes novada. Vakara gaitā tika godināti laureāti.

“Mūža ieguldījums kultūrā” – Jānis Ļubka.

Jānis Ļubka ir metālkalējs, kurš vairāk nekā piecdesmit gadus mērķtiecīgi kopis un attīstījis latviešu etnogrāfiskās kalējmākslas tradīcijas. Dzimis Nautrēnos, amata prasmes viņš apguvis un pilnveidojis Rīgā, vadot tautas mākslas studiju “Zīle”, kur tika izkopta metālkalēju meistarība, pētīti tautas ornamenti un stiprināta saikne ar folkloras un etnogrāfijas mantojumu. Kopš 1992. gada viņš darbojas dzimtajā pusē, Zaļmuižā ierīkotajā darbnīcā, kur top gan sadzīves priekšmeti un mākslinieciski kalumi, gan darbi pēc individuāliem pasūtījumiem – svečturi, spoguļu ietvari, margas, vārti, pakaramie un citi metāla izstrādājumi latviskā rokrakstā. Meistara darbi izstādīti Latvijā un ārvalstīs, bet viņa nozīmīgākais veikums ir arī Rogovkas 200 gadu jubilejai veltītais piemineklis. Par ieguldījumu tautas mākslas attīstībā un latviskās ornamentikas skanējuma saglabāšanu Jānis Ļubka saņēmis daudzas atzinības un Goda rakstus. Vienlaikus viņš vienmēr atvēris savu darbnīcu apmeklētājiem, ļaujot pašiem izkalt naglu vai pakaviņu un iepazīt metālkalšanas pamatus, tā apliecinot, ka kalēja amats viņa dzīvē ir ne tikai profesija, bet misija – saglabāt un nodot tālāk dzīvu latviešu kalējmākslas tradīciju.

“Gada inovācija/debija kultūrā” – Erasmus+ projekta “DIGI” dalībnieki: Mārtiņš Dzindzuks, Kristaps Višs, Emīls Logins.

Realizējot projektu “DIGI”, Viļānu mūzikas un mākslas skolas piederīgie skolotāji Mārtiņš Dzindzuks, Kristaps Višs un absolvents Emīls Logins aranžēja un instrumentēja sešus dažādu tautu tradicionālās mūzikas skaņdarbus, izmantojot digitālās mūzikas programmas. Jaundarbi tika atskaņoti vairākos koncertos Latvijā un ārpus tās.

“Gada sniegums kultūrā” – Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai.

Sarkaņkalns pēdējos gados kļuvis par nozīmīgu kultūras un sabiedrisko norišu vietu Rēzeknes novadā, kur līdzās aktīvās atpūtas un vides izglītības pasākumiem notiek arī koncerti, koncertlekcijas un kopienas tikšanās brīvā dabā. Šīs iniciatīvas īsteno Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai, mērķtiecīgi veidojot Sarkaņkalnu kā daudzfunkcionālu telpu, kur kultūra, izglītība un sabiedriskā līdzdalība papildina cita citu un stiprina vietējās kopienas dzīvi.

“Gada kultūras mantojums” – dziesmu ieraksts “Ontona Matvejāna mantojums – dziesmas dvēselei” (biedrība “Maziča”).

Projekta realizācijas rezultātā skaņu ierakstu studijā tika ierakstītas piecas Ontona Matvejāna komponētās dziesmas, piedaloties Dricānu pagasta kultūras nama vokālajam ansamblim “Almus” un solistiem mākslinieciskā vadītāja Jāņa Veļičko vadībā. Realizējot projektu, dziesmai “Nu aizmežim” tapis arī videoklips Īdeņas purva ainavā, godinot dzejnieku Romonu Spaitānu, kurš šogad svinētu savu simto dzimšanas dienu.

“Gada latgaliskā identitāte” – psalmu dziedāšanas tradīcija Dekšāres pagastā.

Psalmu dziedājumi ir nozīmīga latgaliskās identitātes izpausme. Tā ir garīgās kultūras tradīcija, kas ir dzīva un joprojām tiek praktizēta arī Dekšāres pagastā. 2025. gadā šo notikumu organizēja Dekšāres pagasta iedzīvotāju padome kopā ar pagasta aktīvistiem no dažādiem ciemiem, pulcējot vietējos iedzīvotājus kopīgā lūgšanā. Šī iniciatīva stiprina latgalisko identitāti, kopienas saliedētību un nemateriālā kultūras mantojuma redzamību mūsdienu publiskajā telpā.

“Gada cilvēks/komanda kultūrā” – Lūznavas muižas komanda.

2025. gadā atjaunotajai Lūznavas muižai apritēja desmit aktīvās darbības gadi. Pateicoties komandas saliedētajam darbam, muiža ir kļuvusi par aktīvu kultūras mantojuma vietu, kas apvieno tradicionālās un laikmetīgās mākslas pasākumus, literārās sarunas, kamerkoncertus, festivālus, kā arī starptautiskus projektus. Lūznavas muižas plašajā apbalvojumu sarakstā ir arī valsts mēroga apbalvojums “Kultūrvieta 2020”. Lūznavas muižas komanda no atjaunošanas pirmsākumiem darbojas nemainīgā sastāvā un ciešā sadarbībā.

“Gada notikums kultūrā” – Jāņa Pujāta simtgadei veltītie pasākumi (TLMS “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, Tradicionalūs Zineibu tureitoju bīdreiba “Pūdnīku skūla”, Latgales Kultūrvēstures muzejs).

Atzīmējot 45 gadus, kopš aizsāktas Latgales podnieku dienu tradīcijas, svētku cikls tika veltīts izcilajam mākslas zinātniekam un Latgales keramikas atdzimšanas veicinātājam Jānim Pujātam, godinot viņa simtgadi. Visa gada garumā notikumi kļuva par pateicības apliecinājumu cilvēkam, kuru pelnīti dēvē par Latgales keramikas tēvu. Pasākumu sarakstā bija izstādes, lekcijas, sarunu vakars, cepļa kurināšana, darbnīcas un citi notikumi. Pasākumi notika arī iniciatīvas “Satiec savu meistaru!” ietvaros, atverot darbnīcu durvis Rēzeknes novadā, Krāslavā un Daugavpilī. Notikumi gada griezumā apliecināja, ka Jāņa Pujāta iedibinātās vērtības joprojām ir dzīvas – mālā, cilvēkos un kopienā. “Gada balva kultūrā” kļuvusi par nozīmīgu tradīciju Rēzeknes novadā, nodrošinot konkursa ilgtspēju un pēctecību. Tā ne tikai godina paveikto, bet arī iedvesmo turpmākām iniciatīvām, stiprina kultūras nozares redzamību un veido piederības sajūtu novadam. Pasākums vēlreiz apliecināja, ka kultūra Rēzeknes novadā ir dzīva, daudzveidīga un balstīta cilvēku radošumā, entuziasmā un kopdarbā.

Ilze SONDORE

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.