Rokstu, vairōku cylvāku mudynōta izsaceit vērtējumu par šū uzvadumu.
Breinumjauks vizualais nūformējums — atbylstūšs telpai, myusdīnu tehnologijas īspējom, aktīru saspēlei. Pateiceiba režisorei Mārai Zaļaiskalns par Frančim, par Mōtes tālā ītvartū dziļumu — īcarātū. Dīmžāl scenarijs ir aprūbežōts vīn ar mīseigōs mōtes ilgom pēc dāla — Franča. Bet skateitōji, taipat kai Latgola, Latvija pyrms 100 godim, gaideja Franci Trasunu — gora gaismas, Latvijas apvīnōšonas ideju nesēju, mūdynōtōju, Franci Trasunu ar sirdi un dvēseli vīnōtā Latvijā, Latgolu, sakūptu vōrdūs, dorbūs, rokstu volūdā.
Scenarijā pītryukst citatu nu F. Trasuna “Dzīve un darbi” I sējuma: “Mes, kurzemnīki, vidzemnīki, vitebskīši, asam vīna nadolama tauta. Apvīnōšonōs vajadzeiga tautiskā, administrativā un kulturalā ziņā. Gola slēdzīņs: pi vysom tautom tikai vīna izlūksne teik par literaru volūdu, lai gon izlūksnes tautas mutē pastōv.” (109. — 113. lpp.)
Taitod patreizejam “Gora” Francim nav Trasuna dvēseles. Tū var ļūti vīnkōrši izlobōt, īlīkūt vītā, kur pēc Dīva un cylvāku lykumim dvēseles volūdai skanēt šudiņ: “Rokstu volūdai vajaga byut tikai vīnai.”
Anna BABRE

Komentāri