Pīmynūt īvārojamū nūvodnīku, nu 14. līdz 28. apreļam Rēzeknes Centralōs bibliotekas laseitovā apskotama nūvodpētnīceibas materialu izstōde par F. B. Laizāna davumu Latgolas goreigūs vērteibu styprynōšonā, folkloras vōkšonas dorbu un svareigōkīm dzeives datim. Regionalajā nūvodpētnīceibas datu bāzē apskotams materialu saroksts par F. B. Laizānu. Felikss Boļeslavs Laizāns dzimis 1871. goda 22. aprelī tureigu saiminīku giminē Sakstagola pogosta Somu cīmā. Tāvs beja īgōtnis nu Viļānu puses Svečkovas cīma. Bez Feliksa giminē beja vēļ trejs dāli un trejs meitas. Felikss beja jaunōkais. Pyrmū izgleiteibu Felikss īgiva Viļānu pogosta Mortišku skūlā, kuru apmeklēja nu 1883. goda leidz 1885. goda juņam. Zāns skūlā beja ļūti ceņteigs un labi apgiva krīvu volūdu. Sakstagolā jaunais censūņs īpazynās ar Pīteri Smelteri, kurš jau mōcejōs Rēzeknes skūlā. Felikss paklauseja sova drauga aicynōjumam un turpynōja izgleitōtīs Rēzeknē leidz 1888. godam. Nu 1884. leidz 1891. godam Cyskodūs par prāvestu kolpōja Jezups Jarockis, kurš apsūleja atbaļsteit jaunekli ar nūteikumu, ja labi mōceisīs. Pēc Rēzeknes skūlas beigšonas Felikss Laizāns kaidu laiku palyka pi prīstera Jezupa Jarocka un pa laikam ari Rēzeknē papyldynōja zynōšonas pošmōceibas ceļā, tod nūlēme studēt Pīterpiļs Goreigajā seminarā. Nōkamais Pīterpiļs Goreigō seminara audzēknis Felikss Boļeslavs Laizāns 1889. goda vosorā sasatyka ar Franci Trasunu un nūlēme vōkt sovas tautas daiļradi, tai turpynojūt sveštautīšu Gustava Manteifeļa, Eduarda Voltera, Stefānijas Uļanovskas un myusu tautas apgaismōtōju Andryva Jūrdža, Franča Trasuna, Pītera Smeltera dorbu. Folkloras vōkšonas un krōšonas dorbu veicūt, F.B. Laizāns ir apceļōjis daudzus Latgolas pogostus — Kolupi, Leivōnus, Leiksnu, Osyunu, Sakstagolu, Drycānus, Kōrsovu, Malnovu, Pyldu, Ūzulmuižu, Zosnu, Bērzpili, Cyblu, Baļtinovu u.c. Nu 1890. leidz 1915. godam savōcis ap 6000 tautasdzīsmu un cytu folkloras materialu. 1894. gadā iznōce pyrmais Krišjāņa Barona sakūpōtais “Latvju dainu” krōjums, kur īvītōtas ari 2458 (pēc cytim datim 2469) F. B. Laizāna savōktōs dzīsmes nu 12 tō laika Vitebskas guberņas pogostim. Vōkums globojās Latvijas Nacionalajā bibliotekā un Latvijas Zynōtņu akademijas Folkloras krōtuvē ar pseidonimu — Soms. Pēc ordinacijas kolpōjis Malnavas draudzē, nu 1897. leidz 1908. godam bejis prāvests Baļtinovā, kur uzbyuvējis bazneicu un draudzes nomu, syutejis korespondences avīzei “Gaisma”, nu 1908. leidz 1912. godam bejis prāvests Rundānūs, nu 1917. leidz 1920. godam — Dukstigolā, nu 1917. leidz 1920. godam — Augustovā. 1917. godā, īnōkūt lelinīku varai, tyka apcītynōts un aizvasts uz cītumu, kur viņam pīsprīsts nōvessūds. Pasateicūt Franča Kempa un ticeigōs tautas atbolstam, prīsters F. B. Laizāns tyka atbreivōts un 1920. gadā pōrsacēle uz Vonogim. Vonogūs 1927. godā nūdaguse draudzes mōja un sadaguši vysi dokumenti, rūkroksti, folkloras pīroksti, grōmotas. 1928. godā pōrcalts par vikaru uz Nautrānim, kur kolpōjis leidz 1929. godam, tod strōdōja Rubenes draudzē Ilūkstes apriņkī. Tur dorbōjās leidz 1930. godam, tod tyka pōrcalts uz Bebreni. F. B. Laizāns beja vīns nu Latgolas tautiskōs atmūdas calmlaužim, kas nu tautas dzīsmem sovai tautai uzcēlis nazyudūšu pīminekli, bet jō pīmiņas akmiņs atsarūn Bebrenes kopsātā, kur 1931. goda 17. julī latgalīšu dižais dāls tyka guļdeits zemes klēpī.
Materialu sagatavōja
Dzidra GERMOVA,
Rēzeknes Centralōs bibliotekas vacōkō bibliografe
Komentāri