Dziesma “Arī skatuve ir zeme” ir Rēzeknes Tautas teātra himna, kurai vārdus sacerējis Antons Kūkojs, bet mūziku — Zigfrīds Miglinieks. Šī zeme daudzus spēj noburt uz mūžu. Ikviens, kurš kaut reizi bijis tās tuvumā, grib tur atgriezties atkal un atkal. Tie esam mēs — skatītāji. Ikviens, kurš tajā pabijis, visu dzīvi glabā sevī kādu gaismu. Tie ir aktieri un režisori. Un viņiem ir daudz, ko stāstīt par “to zemi”, kuras iepazīšana aizsākās tālajā 1903. gadā Pēterpilī, kur toreiz aktīvi darbojās Latgaliešu muzikālās biedrības teātra trupa, kas brauca ar izrādēm uz Latgali. Un Rēzeknē pirmais drāmas pulciņš tika nodibināts 1908. gadā. Teātra aktivitātes pieauga un uzplauka 20. gs. 20. — 30. gados. Pēc kara teātra darbība cieši saistīta ar režisora Antona Varslavāna vārdu. 1958. gadā viņa vadītais Rēzeknes kultūras nama dramatiskais kolektīvs piedalījās Latgales kultūras nedēļā Rīgā. Pēc veiksmīgās un profesionālās uzstāšanās tam tika piešķirts Tautas teātra, bet režisoram Antonam Varslavānam Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Mūsu vidū vēl ir viens otrs tā laika biedrs, kura sirds toreiz gavilēja…
Ieeja: skolēniem un studentiem — EUR 0,80, pieaugušajiem — EUR 1,50.
Anna LĪPENĪTE,
LKM Kultūrvēstures nodaļas vadītāja
ATTĒLĀ: skats no 1964. gada I. Rahmanova lugas “Nemierīgais vecums” iestudējuma. A. Varslavāna režija.
Komentāri